Vīrietis, kurš Rīgā autobusā uzmācās desmit gadu vecai meitenei, un vīrietis, kuru aizdomās par šo nodarījumu aizturēja policija, nav viens un tas pats. Tāpēc tiek meklēts gan uzbāzīgais autobusa pasažieris, gan arī par Imantas pedofilu dēvētais dzimumnoziedznieks.
Incidents notika Imantas maršruta autobusā, aizturētais un jau atbrīvotais 1980. gadā dzimušais vīrietis iepriekš nav tiesāts, taču policijai ir zināms – kā ekshibicionists.
Pēc mēģinājuma izvilkt bērnu no autobusa policija, balstoties uz aculiecinieces stāstīto, aizturēja kādu vīrieti. Sabiedrība cerēja, ka beidzot ir notverts Imantas pedofils, jo daudz kas saskanēja: tāpat kā iepriekš vīrietis uzmācās mazgadīgai meitenei, Imantas mikrorajons... Šaubas par to, vai šis ir ilgi meklētais pedofils, izraisīja viņa rīcība, jo Imantas pedofils meitenēm uzbruka māju kāpņu telpās un liftos, nevis tik publiskā vietā kā autobuss.
Kaut arī aculieciniece atpazinusi, ka aizturētais esot tas pats, kurš uzklupis bērnam autobusā, viņam bija alibi. Vīrietis tajā laikā atradās savā darbavietā, saka policijā. Viņu aizturēja, pārbaudīja, nopratināja, saņēma liecības, pārbaudīja alibi un atbrīvoja. «Viņa alibi ir neapgāžams,» saka Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins. Tāpēc policija aicina atsaukties pasažierus, kuri bija liecinieki incidentam Imantas maršruta autobusā, jo pagaidām par notikušo policiju informējusi tikai viena aculieciniece. Autobusa maršruta numuru policija joprojām neatklāj.
Pēc incidenta likumsargi raidīja pārmetumus arī sabiedrības virzienā – sak, meitene pretojusies, bet neviens viņai neesot palīdzējis (izņemot vienu sievieti) un piezvanījis policijai. Antons bija iniciators brīvprātīgajām patruļām, kas radās pēc Imantas pedofila pastrādātajiem noziegumiem. Viņš izsaka pretargumentu: «Policija gadu nevar notvert vienu pedofilu! Cilvēkiem zūd ticība. Nav tik daudz mums vīriešu, kas atbilst Imantas pedofila raksturojumam.» Jāatgādina, ka pērn spaisa apkarotājs Sandris Bergmanis pieļāva, ka par Imantas pedofilu dēvētais vīrietis varētu būt kādā drošības vai operatīvajā dienestā strādājošais vai bijušais darbinieks, tāpēc spēj veiksmīgi izvairīties no notveršanas. Latvijas kriminoloģijas vēsturē (arī jaunāko laiku) ir gadījumi, kad policijas ziņotāji pastrādājuši noziegumus vai piedalījušies tajos, un to izmeklēšana rada jautājumus.
Tiesu ekspertīžu psiholoģe Ilze Jansone atzīst, ka nav universālu pazīmju cilvēka uzvedībā, kas ļautu ikvienam identificēt pedofilu. «Ja tas ir intelektuāli normāls cilvēks, tad ir pozitīvi un draudzīgi noskaņots, jo viņam jāiegūst bērna simpātijas,» viņa saka. Taču pedofiliem nepiemīt ne īpašs ģērbšanās stils, ne frizūra, ne izskats, ne uzvedība, ne ģimenes vai sociālais stāvoklis. Ja pedofils ir nenobriedusi personība, tad viņš sevi identificē ar bērniem un seksuāli ir orientēts uz bērniem. Ir cilvēki, kuri atsevišķos gadījumos izeju no problēmām meklē seksuālās attiecībās ar bērniem. Un ir tādi, kuri gūst baudu no agresijas un varas pār bērnu, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Tāpēc I. Jansone uzsver, ka vissvarīgākais ir bērnam radīt drošu vidi. Pedofils bērnu vispirms novēro – vai bērns ir emocionāli un fiziski pieejams, izskatās vientuļš, bet varbūt pārāk uzticas svešiniekiem. «Lai bērns nebūtu pieejams pedofilam, viņš visu laiku jāpatur uzmanības lokā. Viņu vajag pavadīt uz skolu, nodrošināt, lai blakus ir uzticami cilvēki.» Policijā informē, ka Imantas mikrorajonā policija turpina patrulēt pastiprināti.