Par jaundzimušā nāvi diviem ārstiem cietumsods

© F64

Jūrmalas pilsētas tiesa piespriedusi reālu brīvības atņemšanu diviem ārstiem, atzīstot, ka viņu nekvalitatīvi sniegtās palīdzības dēļ pēc dzemdībām miris jaundzimušais, vēsta Latvijas Radio.

Cietumsodu piespriešana ārstiem par nekvalitatīvu ārstēšanu ir salīdzinoši reta. Ārsti gan spriedumu vēl var pārsūdzēt.

Viss sākās pirms septiņiem gadiem ar bērna nāvi drīz pēc dzemdībām. Jaunā ģimene bija izvēlējusies laist bērnu pasaulē Jūrmalas slimnīcā, un dzemdību palīdzību sniedza ārsti Sergejs Gamzajans un Valdis Mozgirs.

"Ilgstošā dzemdību procesā īpaši nesanāca komunikācija ar ārstniecības personām, un pēc vairāku stundu dzemdībām bērniņš piedzima īpaši smagā stāvoklī. Bija nepieciešams veikt reanimācijas pasākumus, un pēc diennakts iestājās jaundzimušā nāve," norādījis cietušo advokāts Ronalds Rožkalns.

Pēc bērna nāves vecāki vērsās Veselības inspekcijā. Tā atklāja pārkāpumus ārstēšanā, un viņi devās uz policiju, kas uzsāka kriminālprocesu, un 2010.gadā lieta nonāca tiesā.

Lietas izskatīšanas laikā tika nomainīts prokurorus un jaunais valsts apsūdzību uzturošais prokurors pēkšņi izlēma, ka kriminālprocess jāizbeidz. Tiesnese Solvita Glaudāne, kuru pērn decembrī pēc vairākiem disciplinārpārkāpumiem atcēla no tiesneša amata, lēma par kriminālprocesa izbeigšanu. Cietušie lēmumu pārsūdzēja augstākā tiesas instancē, un tā lēmumu atcēla kā nepamatotu. Jūrmalas tiesai lieta bija jāskata atkārtoti.

Prokurore Zinaida Pavlova Latvijas Radio, komentējot apsūdzības būtību, norādīja, ka šī lieta tieši saistībā ar profesionālo ārstniecības personu nolaidību un pienākumu nepienācīgu pildīšanu, kas izraidīja konkrētas smagas sekas, proti, noveda pie jaundzimušā nāves.

Tiesa lēma, ka abi ārsti atzīstami par vainīgiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Gamzajanam piemērota brīvības atņemšana uz gadu un trim mēnešiem, savukārt Mozgiram - uz pusotru gadu.

Viņu darbavieta Jūrmalas pilsētas slimnīca pagaidām neesot iepazinusies ar tiesas spriedumu.

Abiem ārstiem tiesa nav piemērojusi papildsodus, kas attiecas uz profesionālo pienākumu pildīšanu.

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais