Pērn 34 Latvijas pilsoņi kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem

© Scanpix

Aizvadītajā gadā 34 Latvijas pilsoņi kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, lielākoties tās bijušas pilngadīgas sievietes ar garīga rakstura traucējumiem.

Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāti tika informēti, ka biedrība "Patvērums "Drošā māja"" pagājušajā gadā identificējusi 27 cilvēku tirdzniecības upurus, bet Iekšlietu ministrija (IeM) - septiņus.

Saistībā ar septiņiem no cilvēktirdzniecības cietušajiem cilvēkiem, no kuriem visas ir sievietes, sākts kriminālprocess pret desmit personām, no kurām trīs ir Pakistānas pilsoņi.

Kā sēdē norādīja "Patvēruma "Drošā māja"" pārstāve Gita Miruškina, pieaug vīriešu skaits, kas kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem. Pagājušajā gadā septiņi vīrieši tikuši nodarbināti piespiedu darbā. Viņa skaidroja, ka vīriešiem ir lielākas grūtības atpazīt situācijas, kad viņi kļūst par upuriem.

Lielākoties cilvēktirdzniecība no Latvijas notiek uz Lielbritāniju un Īriju. Sēdes dalībnieki atzīmēja, ka pozitīvs faktors cilvēktirdzniecības novēršanā ir Krimināllikumā mainītās normas, kas paplašina cilvēku loku, kurus var saukt pie atbildības saistībā ar cilvēktirdzniecību. Tāpat likumā definēts, kas ir ievainojamības apstākļi, kas cilvēkiem nereti liek kļūt par upuriem - tās ir garīga rakstura problēmas, dažādas atkarības un slikti sociālie apstākļi.

Tāpat arī Īrija patlaban strādā pie izmaiņām likumos, lai mazinātu cilvētirdzniecības upuru skaitu.

Sēdes dalībnieki arī uzsvēra, ka nepieciešams vairāk uzmanības pievērst preventīviem pasākumiem - sabiedrības un jauniešu izglītošanai un informēšanai, kā arī nepieciešams panākt, lai tiesas ar cilvēktirdzniecību saistītos jautājumus izskatītu ātrāk.

Sēdes beigās Saeimas deputāts Arturs Kaimiņš (LRA) rosināja jauniešus vairāk izglītot caur sociālajiem tīkliem, kā arī veidot vizuāli piesaistošākas kampaņas.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais