Reaģējot uz publisku aicinājumu uz terorismu DP veikusi kratīšanas "GVD Baltija"

© f64

Šodien Rīgā un Rīgas reģionā Drošības policija (DP) veikusi tiesas sankcionētas kratīšanas biedrības "GVD Baltija" juridiskajā un faktiskajā adresē, kā arī tās dibinātāja Staņislava Bukaina un divu citu šīs biedrības biedru dzīvesvietās saistībā ar sākto kriminālprocesu par publisku aicinājumu uz terorismu.

Šīs kratīšanas veiktas kriminālprocesā, kas sākts saskaņā ar Krimināllikuma 88.2 pantu par publisku aicinājumu uz terorismu, Krimināllikuma 88.3 pantu par personas vervēšanu terora akta veikšanai un Krimināllikuma 233.panta 2.daļu par šaujamieroča iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu bez attiecīgas atļaujas.

Vienlaicīgi DP veic tās rīcībā esošās informācijas pārbaudi par to, ka Bukains kopā ar diviem citiem biedrības "GVD Baltija" biedriem ir sniedzis atbalstu Benesam Aijo caur Igauniju un Somiju doties uz Krieviju ar mērķi nokļūt Austrumukrainā. Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, DP no sīkākiem komentāriem pagaidām atturas.

DP atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā.

LETA jau ziņoja, ka pērn, pamatojoties uz DP sniegtajām rekomendācijām, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) aizliedza visus biedrības "GVD Baltija" plānotos pasākumus Rīgā. Šī organizācija pērn Rīgas mikrorajonos sarīkojusi pasākumus, kuru laikā tika vākti ziedojumi "humānās palīdzības sniegšanai Donbasam".

DP jau bija paziņojusi, ka izvērtē, vai "GVD Baltija", kas rīko ziedojumu vākšanu Ukrainas konfliktā cietušajiem, darbība atbilst Latvijas likumiem, jo publiski izskanējusī informācija liecina, ka šo ziedojumu vākšanas patiesais mērķis ir nevis atbalsta sniegšana cietušajiem civiliedzīvotājiem, bet gan kaujinieku grupējumiem, kas cīnās pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Iepriekš Rīgas rajonos notika organizācijas pasākumi, kas domē tika pieteikti ar mērķi "runāt ar cilvēkiem par jautājumiem, kas skar Latvijas attīstību un ekonomiku, nepieminot etniskos un vēstures jautājumus", kā arī lai vāktu ziedojumus Ukrainas konfliktā cietušajiem bēgļiem. Šādi pasākumi dažādos rajonos tika pieteikti no 2014.gada 30.augusta. Pašvaldība šos pasākumus nebija tiesīga aizliegt, jo tie bija saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Latvijā

4.maijā Latvijas filmu maratonā pirmizrādi piedzīvos Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma "Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons". Tā atklāj izsūtīto bērnu un viņu pēcteču likteņus - stāstus par piedzimšanu izsūtījumā, atgriešanos Latvijā un cīņu par identitāti svešā, nereti atsvešinātā vidē. Caur personīgām intervijām un atklātām atmiņām atklājas ne tikai vēstures rētas, bet arī mantojums, kas dzīvo nākamajās paaudzēs. Tas ir stāsts par bērnību, kas sākās svešumā, par atgriešanos, kas neatnesa mieru, un par cilvēka spēku būt, neskatoties uz vēstures uzlikto nastu. Vienas dzimtas un visas tautas stāsts.