Bērni apvienojas bandās un plāno noziegumus

Bērni kļūst arvien vardarbīgāki un nežēlīgāki, pusaudžu uzvedības tendences skolā raksturo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. "Ja agrāk mums zvanīja un sūdzējās, ka saplēsta soma, bērns ir grūstīts vai apsaukāts, tad šobrīd vardarbība tiek plānota," stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa direktore Iluta Vilnīte.

Kā vienu no smagākajiem piemēriem speciāliste min gadījumu pērn Jaunciemā, kur 16 un 17 gadu veci jaunieši nogalināja savu klasesbiedreni. Slepkavības nolūks bija – apvienoties bandā, kuras dalībniekus saistītu kopīgs noziegums.

Pērn, sūdzoties par vardarbību izglītības iestādēs, zvanījuši vairāk nekā 800 bērnu, taču reāli VBTAI saņem krietni kuplāku ziņojumu skaitu. Sūdzības bijušas gan par fizisku, gan emocionālu vardarbību pret skolēniem gan no vienaudžu, gan pedagogu puses. Tomēr lielākā daļa zvanu bijis par vardarbību tieši vienaudžu vidū.

Uzticības tālruņa psihologi speciālu uzskaiti neveic, taču visvairāk zvanu tiek saņemts no Rīgas. "Tas izskaidrojams ar faktu, ka galvaspilsētā ir daudz cilvēku un skolu. Jāpiebilst, ka aptuveni 30 procentu zvanītāju pēc palīdzības vēršas atkārtoti, jo ne vienmēr speciālistu ieteiktās metodes uzreiz palīdz," saka I. Vilnīte.

Rīgas domes Izglītības un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone norāda, ka pagājušais, salīdzinot ar citiem gadiem, nav nedz īpaši vardarbīgāks, nedz izteikti mierīgāks. Pēc M. Jansones domām, statistiku izmaina skolu aktivitāte un tas, cik plaši par vardarbību runā medijos.

"Manuprāt, jo vairāk šo problēmu aktualizē, jo vairāk pusaudžu iesaistās vardarbīgos notikumos. Diez vai 12 līdz 16 gadu vecs puika, izdzirdot par ņirgāšanos kādā skolā, nodomā – ai, ai, cik slikti. Drīzāk viņš domā – o, viņus pamanīja, ja darīšu līdzīgi, varbūt pamanīs arī mani! Uzmanības trūkums uz ielas, skolā, mājās – tā ir reālākā problēma, vardarbība tikai sekas," saka M. Jansone. Šādu secinājumu speciāliste izdarījusi, runājot ar pusaudžiem. Piemēram, viņa sastapusies ar kādu 12 gadu vecu zēnu, kurš nesaredz atšķirību starp kautiņiem filmās un kautiņiem reālajā dzīve. Puikam šķitis, ka arī ikdienā pēc grautiņa cilvēkam nav ne skrambiņas.

"Lielākā atbildība gulstas uz ģimeni. Nepietiek, ka nevalstiskās organizācijas vecākiem iedod bukletu par bērnu audzināšanu. Būtu jāizveido reāla sabiedrības audzināšanas programma, un tikai tad pirmo efektu justu triju līdz piecu gadu laikā. Citādi nekas nemainīsies," uzskata M. Jansone. Vecāku lomu bērnu audzināšanā uzsver arī I. Vilnīte. Viņa norāda, ka, piemēram, pieaugušie, kuri atsaucas kriminālziņu raidījumu aicinājumam sūtīt aculiecinieku video no nozieguma vietām, var pamudināt bērnus rīkoties līdzīgi. Proti, pašiem organizēt šos noziegumus. Pazemojošos video jaunieši iecienījuši ievietot internetā, tādējādi cenšoties piesaistīt sev uzmanību.

Vakar beidzās skolēnu ziemas brīvdienas un atsākās mācību gaitas. Uzticības tālruņa psihologi prognozē, ka pāris dienas telefons būs klusāks. Pēc brīvdienām parasti paiet nedēļa, kuras laikā bērni stāsta draugiem par saviem piedzīvojumiem un liek cits citu mierā. Melnais periods sāksies pavasarī, kad bērni nespēj vairs novaldīties, jo mācību process viņus ir izsmēlis, saka I. Vilnīte. Parastā mēnesī uzticības tālrunis fiksē 10 līdz 15 gadījumu, kuros nepietiek ar konsultāciju un reāli jāiesaistās VBTAI speciālistiem. Savukārt pavasarī tie ir pat 30 izsaukumu mēnesī.

***

UZZIŅAI

Visvairāk sūdzību uzticības tālrunis saņem no:

1.Rīgas

2. Latgales

3. Vidzemes

4. Zemgales

5. Kurzemes

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111

darbdienās no 8 līdz 23

sestdienās no 8 līdz 22

svētdienās no 10 līdz 22