Bijušais Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse sev inkriminēto noziegumu tā dēvētajā lidostas noklausīšanās lietā dēvē par muļķībām.
"Tās visas ir pilnīgas muļķības. Ne es biju noklausījies, ne man tādas iespējas bija to darīt un arī neesmu nekad to domājis darīt," aģentūrai LETA teica Luhse.
Luhsem inkriminējot amatpersonas bezdarbību, proti, viņš savulaik ļāvis iegādāties lidostai telefonu centrāli, kurai pastāv sarunu ieraksta iespējas.
"Tas ir galvenais pārkāpums. Nebūtu no analogās centrāles uz digitālo centrāli lidosta pārgājusi, nebūtu šāda iespēja pastāvējusi. Esmu vainīgs pie tā, ka jauna tehnoloģija iegādāta. Bija analogā centrāle un pietrūka numuru. Tagad esmu no speciālistiem noskaidrojis, ka šobrīd jau visās jaunajās telefonu centrālēs ir iespēja ierakstīt sarunas. Tas ir tāpat, kā nopērkat mobilo tālruni un tajā ir diktofons. Pat tādas domas nebija, ka kāds varētu ierakstīt un sākt kaut kur citur lietot šos ierakstus," norādīja Luhse.
Kad sarunas ierakstītas, Luhse lidostā jau vairs nestrādāja. Lidostas vadībai centrāli iegādāties ierosināja informācijas tehnoloģiju speciālisti, jo tie nevarēja tikt galā ar veco sistēmu.
Līgumu par centrāles iegādi parakstījis Luhse, taču iepirkumā viņš nav piedalījies un neko nav zinājis par tās ierakstīšanas iespējām. Tehnoloģijas iegāde maksāja 15 000 latus (21 343 eiro). "Man bija jāparaksta pirkuma pārdevuma līgums. Kāpēc es, parakstot šo līgumu, neesmu izlasījis instrukciju? Instrukcija bija teju uz 60 lapām, taču es dienā parakstīju desmitiem līgumus. Ne jau man vajadzēja viņu uzstādīt," piebilda Luhse.
Jau ziņots, ka tā dēvētajā Rīgas lidostas noklausīšanās lietā aizdomās turamā statuss piemērots astoņām bijušajām vai pašreizējām amatpersonām.
Pagājušajā gadā Drošības policija (DP) sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Vēlāk iespējamo noziegumu kvalifikācija tika paplašināta.
Patlaban astoņām bijušajām vai pašreizējām amatpersonām piemērots aizdomās turamā statuss par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts amatpersonas bezdarbību un par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu.
Bijušais starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks LETA iepriekš apliecināja, ka viņam ir piemērots aizdomās turamā statuss. Portāls "Pietiek.com" vēstīja, ka aizdomās turamā statuss par amatpersonas bezdarbību šonedēļ jau oficiāli noteikts arī bijušajam lidostas valdes priekšsēdētājam Luhsem, kā arī bijušajiem valdes locekļiem Andim Damlicam, Agrim Balodim un Artai Duntavai, bet Raimonds Rožkalns šonedēļ uzaicināts uz DP.
DP jau kopš pagājušā gada veic izmeklēšanu kriminālprocesā par iespējamo lidostas "Rīga" darbinieku sarunu izspiegošanu.
Saistībā ar šo lietu no amata tika atstādināts lidostas "Rīga" Drošības departamenta priekšnieks Raimonds Lazdiņš un divi viņa padotie. LETA jau rakstīja, ka no amata tika atstādināts arī lidostas Drošības departamenta darbinieks Andrejs Savko un Ints Rubezis. Visi trīs tiesājās, un šobrīd amatā ir atjaunots Rubezis. Lazdiņam un Savko pēdējo instanču lēmumi ir labvēlīgi, taču lidostai vēl ir tiesības spriedumus pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Sabiedrība par iespējamiem pārkāpumiem lidostā "Rīga" tika informēta pagājušā gada 14.decembrī, kad medijiem tika izplatīts paziņojums par lidostas vadības rīcībā nonākušo informāciju, ka, lidostas valdei nezinot, ir veikta vairāku lidostas darbinieku nesankcionēta un prettiesiska telefona sarunu noklausīšanās un ierakstīšana.