Ja vēl pagājušā gada sākumā pārsvarā par stāšanos fiktīvās laulībās tika piedāvātas summas vismaz 2000 līdz 3000 eiro apmērā, tad šobrīd pārsvarā „pārdošanās cena” lielākoties ir 1000 eiro plus dzīvošanas izmaksas un nodrošināšana ar apģērbu.
Par to nra.lv informēja Valsts policijas Organizētās Noziedzības apkarošanas pārvaldes Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa.
Lētākais piedāvājums ir 200 eiro. Šāda tendence skaidrojama ar to, ka arī Īrijā ir krīze un ārzemnieki nevar atļauties maksāt pārāk daudz – starpnieku honorārs ir no 2000 līdz 4000 eiro, kurā ietilpst samaksa meitenei, kā arī starpniekiem Īrijā un Latvijā, biļetes un citi izdevumi.
Otra versija, norāda A. Vaišļa, šobrīd latviešu meitenes piekrīt precēties pat par 1000 eiro, uzskatot to par normālu summu un labu iespēju „izsisties”, īpaši lauku rajonos, kur ir pilnīgs bezdarbs un naudas trūkums. Daudzas nāk no sociālā riska ģimenēm, daudzām potenciālajām „sievām” ir mazi bērni. Novērots, ka Īrijā dzīvojošie vervētāji no pakistāniešu, indiešu vidus uzskata latviešu sievietes par „lētu preci” - meitenes iespējams ataicināt par pavisam niecīgām summām, jo Latvijā ir ļoti smagi sadzīves apstākļi. Savukārt Īrija dod meitenēm iespēju nenomirt badā.
Pēc Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta sniegtās informācijas, 2009. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā ir reģistrētas 290 laulības ar ārvalstniekiem. Kaut arī otrā pusgada dati vēl nav apkopoti, tiek prognozēts, ka otrajā pusgadā noslēgto laulību skaits nebūs mazāks. Kopā par periodu no 2007. līdz 2009. gada pirmajam pusgadam noslēgto laulību skaits ārpus Latvijas ir 2519, no kurām 1108 laulības reģistrētas ar Eiropas Savienības pilsoņiem, savukārt 1332 – ar trešo valstu pilsoņiem.
Biedrība Patvērums Drošā māja noslēdzis kampaņu Fiktīvas laulības – slazds! Biedrības vadītāja Sandra Zalcmane stāsta, ka kampaņas laikā katru nedēļu reģistrēti 3-4 nopietni fiktīvo laulību gadījumi, proti, situācijas, kad jāsniedz palīdzība un par ko tika informēta policija. Ar e-pasta starpniecību regulāri konsultētas vairāk nekā 30 personas. Biedrības telpās sniegtas arī individuālas konsultācijas klātienē – katru nedēļu vidēji 3 cilvēkiem.
Pēc biedrības speciālistu novērojumiem, kampaņas laikā ir palielinājies to gadījumu skaits, kad sievietes, kuras, ekonomisko apstākļu spiestas, ir gatavas pieņemt šādu variantu problēmu risinājumam, ir aktīvāk vērsušās pēc konsultācijām, kā arī, iepazīstoties ar biedrības informāciju, jautājušas, kur un kādu palīdzību varētu saņemt ārpus Latvijas gadījumā, ja tomēr pieņems lēmumu izbraukt no valsts.
Reģistrēti arī daži gadījumi, kas līdz šim netika fiksēti - piedāvājumi slēgt fiktīvas laulības ir nākuši no ārvalstu sievietēm. Šādos gadījumos ar biedrības speciālistiem ir sazinājušies konkrētie vīrieši, tomēr uz individuālu konsultāciju klātienē tie nav ieradušies.
„Kampaņas norises gaitā tika novērots viļņveidīgs interesentu un potenciālo upuru pieplūdums, kas pierāda, ka problēma ir plaša, bet tai ir slēpts raksturs. Diemžēl ir bijuši arī vairāki gadījumi, kad sievietes, uzklausījušas mūsu konsultantu, tomēr ir devušās ārpus Latvijas ar mērķi slēgt laulības. Pēc kāda laika esam saņēmuši ziņu, ka sievietes nonākušas neapskaužamā situācijā un tām nepieciešams saņemt ieteikumus, kā tikt no ārzemēm atpakaļ. Tādos gadījumos vilšanās ir dubulta, jo it kā jau šīm sievietēm ir aizdomas, ka šis ceļojums nebeigsies labi, tomēr nespēja atrisināt esošās problēmas mūsu cilvēkus dzen izmisumā un piespiež pieņemt šādus lēmumus,” norāda S. Zalcmane.
Kampaņas mērķis bija informēt un brīdināt sabiedrību par fiktīvo laulību iespējamām sekām. Patvērums Drošā māja 2010. gadā turpina sniegt uzsākto palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem.