Šķirotavas cietums savas funkcijas vairs nepilda no 1. novembra, bet apmēram 300 notiesātie no tā pazuda jau pirms kāda laiciņa. Tagad jāizlemj, kāds liktenis gaida 1963. gadā būvēto cietumu un pārdesmit ēkas, kas atrodas plašajā teritorijā. Redzot telpas, kādās bija jāuzturas notiesātajiem, tā vien gribas pieļaut, ka viņu vienīgais mērķis bija pēc iespējas ātrāk izkļūt laukā. Nē, bēgšanas mēģinājumu neesot bijis, nav notikuši arī uzbrukumi uzraugiem, kaut gan vienā telpā uzturējušies līdz 40 notiesāto, noteic cietuma priekšnieka vietnieks Viesturs Ģēģeris.
Darba devējs gaida pie žoga
Šis bija daļēji slēgts cietums, un ieslodzītie bija motivēti savu pietiekami brīvo režīmu nepasliktināt ar pārkāpumiem. Viņi varēja gan strādāt, gan mācīties, gan atpūsties. Darbu notiesātajiem nodrošināja pieci uzņēmēji, Šķirotavas cietumā ir tapušas mēbeles kāda populāra mobilo sakaru operatora veikaliem un vienam aptieku tīklam. Cietumnieki arī strādāja, kā cietumā saka, saimnieciskajā darbībā. Šeit matus cirpa savs frizieris, katlumājā strādāja savs kurinātājs. Tagad, kad cietumā ir palikuši tikai Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieki, telpas neviens nekurina. Tās ir aukstas kā ledusskapis. Starp citu, uzņēmēji ieslodzījuma vietās noskatīja labus darbiniekus. Cietumā vienam notiesātajam maksāti pat 400 latu mēnesī, bet uzņēmējs teicis – brīvībā man tāds meistars izmaksātu 2000 latu! Bija gadījums, kad darba devējs sagaidīja kādu vīru no cietuma ar dzīvokli nodrošinātu darba vietu.
Ieslodzīto izdoma, slēpjot neatļautus priekšmetus ierobežotos apstākļos, ir apskaužama. Grīdās redzamas slēptuves, kas dažviet izskatās itin nevainīgi – kā mazliet iepuvuši un ielūzuši dēļi. Vēsturisko tualetes caurumu gan vairs nav, jo tur varēja ļoti ērti nomaskēt telefonu. Koka dēļu grīda nav labākais materiāls cietumu kamerās, tāpēc jaunajā Liepājas cietumā itin viss atbildīs Eiropas prasībām. Atliek tikai to uzbūvēt, un uz Latvijas 100 gadu jubileju būšot.
Cietumus aizklapēs
Pašlaik no Šķirotavas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām pārvesti 306 notiesātie, galvenokārt uz Jēkabpils cietumu. Jēkabpils cietums, kas līdz šim bijis slēgtais cietums ar daļēji slēgtā un atklātā cietuma nodaļu, tiek pārveidots par daļēji slēgto cietumu ar atklāta cietuma nodaļu. Visi 267 Jēkabpils slēgtā cietuma notiesātie pārvietoti uz Daugavgrīvas, Valmieras un citiem slēgtajiem cietumiem. Kamēr tiks atrasts risinājums, ko darīt ar ēkām, un tādu Šķirotavas cietuma teritorijā nav maz, tikmēr minimālas uzturēšanas izmaksas būs jāturpina maksāt, taču vairs ne 235 000 eiro gadā, kā līdz šim. Pagaidām idejas ir divas – vai nu ēkas apsaimniekos «Tiesu namu aģentūra» vai «Valsts nekustamie īpašumi», vai tās mēģinās pārdot izsolē. Uzturēt pustukšus cietumus nav ekonomiski pareizi, norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure. Brīvības atņemšanas vietās ir būtiski samazinājies kopējais ieslodzīto skaits. 2012. gada nogalē cietumos bija 6117 ieslodzīto, bet šā gada oktobrī – 4766.
Eiropā vinnē tūkstošus
Ieslodzījuma vietu pārvalde aprēķinājusi, ka, slēdzot Šķirotavas cietumu, tiks ietaupīti 234 765 eiro gadā, un šos naudu varēs izlietot ieslodzīto sadzīves apstākļu uzlabošanai citās ieslodzījuma vietās. Tas nodrošinās ieslodzītajiem starptautiskajām normām un standartiem atbilstošākus sadzīves apstākļus, un valstij vajadzēs iztērēt mazāk naudas, tiesājoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un maksājot cietumniekiem kompensācijas par nepiemērotiem apstākļiem cietumos. Pagājušajā gadā Finanšu ministrija samaksājusi kompensācijās vairāk nekā 35 570 eiro. Spure stāsta, ka Eiropas prasības būtu ne mazāk kā 4 kvadrātmetri uz vienu ieslodzīto daudzvietīgajās kamerās. Visur Latvijā tā vēl neesot, bet tuvojamies Eiropas cietumu standartiem. Arī Šķirotavas cietumā bija astoņas dzīvojamās kameras, kurās katrā varēja izmitināt 40 notiesātos. Kad uzraugam vajadzēja vienam iesoļot tādā barā, omulīgi viņš noteikti nejutās. Ģēģeris gan noteic – notiesātajiem nebija problēmu ar alkoholu un narkotikām, tāpēc uzraugam nenācās risināt ārkārtas situācijas.
Veģetārieši un kaķu mīlētāji
Pirms diviem gadiem plaši izskanēja kāda Jelgavas cietuma ieslodzītā tiesāšanās par to, ka viņam kā cilvēkam ar vaišnavu (krišnaītu) reliģisko pārliecību vajadzīgs veģetārs uzturs. Spure tagad nosmej, ka cietumos veģetāriešu skaits mainoties katru rītu. Pieprasījums pēc omletes tiešām esot «paliels», kopš ieviests veģetārs uzturs. Ja nākamajā dienā notiesātajiem gaļa šķiet tīkamāka nekā zivs, pseidoveģetātieši ātri vien pārmetas gaļēdāju pusē. Šogad ieslodzītie vegāni, kuri uzturā nelieto ne tikai gaļas, bet arī zivju produktus, dienā saņem, piemēram, sojas miltus, olu pulveri un 80 gramus pupiņu, viņu uzturā kausētie dzīvnieku tauki aizstāti ar līdzvērtīgu daudzumu augu eļļas. Tagad vientulīgajā Šķirotavas cietuma teritorijā klimst kaķi un gadās sastapt pa kādai lapsai un zaķim. Kaķus cietuma darbinieki mēģināja ieskapēt žurnālistiem, kas bija ieradušies apskatīt iztukšoto cietumu. Izrādās, ieslodzītie minčus barojuši un izvēlējušies sev mīluļus. Kad uz tikšanos atbraukuši radinieki, tie ļoti bieži prom devušies ar kaķi somā.
Fakti:
IESLODZĪJUMA VIETAS LATVIJĀ
Igaunijā uz 100 000 iedzīvotāju ir 230 notiesātie, Latvijā – attiecīgi 256 notiesātie. 2012. gada beigās cietumos Latvijā bija 6117 ieslodzīto, šā gada oktobrī – 4766.