Pagājušo sestdien zemes klēpī Igaunijas pilsētā Viljandi (Vīlandē) tika guldīta vācu valodas skolotāja Eni Sarapa, kuru mācību stundas laikā nošāva 15 gadu vecais Vahurs Rūts. Slepkava ir apcietināts un pirmajās pratināšanās savu vainu atzinis. Taču izmeklēšana turpinās, un pusaudža advokātu izteikumi vedina uz domām, ka viņi centīsies panākt sava klienta atzīšanu par psihiski nepieskaitāmu. Pagaidām ir grūti prognozēt, vai lieta nonāks līdz tiesai un kāds būs spriedums, taču par slepkavību 9. klases skolniekam draud no sešiem līdz desmit gadiem ilgs ieslodzījums.
Šāvieni vācu valodas stundā
Igaunijas laikraksti raksta, ka 27. oktobrī Viljandi Pālalinnas skolā ritējusi pavisam parasta mācību stunda. 9. klases skolēniem bijusi ieplānota svešvalodu nodarbība, tādēļ pusaudži sadalījušies vairākās grupās. 56 gadus vecās vācu valodas skolotājas Eni Sarapas klasē atradušies tikai pieci skolēni – Vahurs Rūts un vēl četri viņa biedri. «Nekas neliecināja, ka kārtīgais un klusais zēns, kā viņu raksturo skolas darbinieki, izvilks tēvam piederošo ieroci un vairākas reizes izšaus uz skolotāju,» raksta «Delfi.ee».
Taču tieši tā arī noticis. Pārējie skolēni stāstījuši, ka Vahurs pēkšņi izvilcis revolveri un no neliela attāluma raidījis vairākas lodes tieši uz skolotāju, kura stāvējusi pie tāfeles. Policija pagaidām neatklāj, cik daudz šāvienu viņš izdarījis, taču «Postimees» raksta, ka to varējis būt vismaz seši – tik daudz patronu atrodas revolverī. Vahura biedri stāstījuši, ka pēc tam viņš pārlādējis ieroci un klusējot nolicis to sev priekšā uz galda. Par pārējiem skolēniem viņš nekādu interesi neesot izrādījis, un viņi šokēti pametuši klasi, par notikušo informējot citus skolotājus un skolas direktoru Āvo Palo.
Kad direktors ienācis klasē, Vahurs nav izrādījis nekādas agresivitātes pazīmes, nav mēģinājis pretoties vai bēgt. «Es pabīdīju ieroci tālāk no viņa un izvedu viņu no klases,» stāstīja direktors. Tobrīd par notikušo jau bijis paziņots policijai, kas notikuma vietā ieradusies ļoti operatīvi – pulksten 13.57 jeb divas minūtes pēc izsaukuma saņemšanas. Vietējās Kriminālpolicijas priekšnieks Mēliss Sārepū vēlāk televīzijas raidījumam «Aktuālā kamera» stāstījis: «Ieejot skolas ēkā, mēs redzējām šādu ainu – otrā stāva gaitenī stāvēja skolotājs, kurš bija apskāvis 15 gadu veco pusaudzi. Spēku mums nenācās lietot, jo abi bija ļoti mierīgi. Blakus viņiem bija atvērtas durvis uz klasi, tur mēs uz grīdas pie tāfeles atradām skolotājas mirstīgās atliekas, bet uz viena no galdiem bija ierocis.»
Bijis konflikts ar skolotāju
Jau traģēdijas pēcpusdienā skolas direktors Palo izteicis aizdomas, ka Vahuram bijis konflikts tieši ar vācu valodas skolotāju, viņš vēlējies izrēķināties tikai ar viņu un nav plānojis sarīkot masu slepkavību. «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas Dienvidu reģionālās prokuratūras preses sekretāres Kristīnas Kostinas stāstīto, raksta, ka Vahurs atzinis šādas nesaskaņas, taču nav sīkāk paskaidrojis, kādēļ konflikts izcēlies. Zēns gan neesot konfliktu apspriedis nedz ar skolas psihologu, nedz citiem pieaugušajiem, līdz ar to apliecinājumu viņa sacītajam pagaidām ir grūti atrast.
Tiesa, vairāki skolēni sarunā ar «Eesti Paevaleht» anonīmi sacījuši, ka vairākas reizes no Vahura dzirdējuši, ka viņš «nogalinās skolotāju» – arī traģēdijas rītā. «Delfi.ee» ziņo, ka uzreiz pēc aizturēšanas viņš sarunā ar skolas direktoru izteicies, ka vācu valodas skolotāja pret viņu izturējusies netaisnīgi, bet uz jautājumu, kādēļ par to nav informējis skolas vadību, sacījis: «Baidījos, ka man neviens nenoticēs.»
Sarepa šajā skolā strādāja jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, bet 2007. gadā viņa tika atzīta par «Gada skolotāju» Igaunijā. Viņas bijušie audzēkņi stāstījuši, ka Sarepa bijusi ļoti profesionāla, labsirdīga un daudzu skolēnu mīlēta pedagoģe, taču vienlaikus arī diezgan stingra un prasīga. Iespējams, tieši tas bijis konflikta iemesls, lai gan medijiem pagaidām nav bijis iespējas iepazīties ar Rūta sekmēm tieši vācu valodā, bet skolas direktors apgalvojis, ka viņš «mācījies labi».
«Eesti Paevaleht» raksta, ka pusaudža advokāta Mihkela Gavera traktējumā Vahurs atzinis savu vainu un paudis nožēlu par notikušo. Taču prokurore Kaire Henilane uzsvērusi, ka šī nožēla nav nākusi no sirds – Krimināllikumā par nožēlas izpaudumu netiek uzskatīts jebkurš paziņojums par nožēlu, bet gan nožēla, kas tiek pausta gan vārdos, gan darbos, gan uzvedībā. Tādēļ Vahura izteikums, ka viņš it kā dzirdējis galvā balsis, kas likušas nošaut skolotāju, tiek uzskatīts par mēģinājumu izvairīties no atbildības. Igaunijas sabiedriskā medija «ERR» interneta mājaslapa norāda, ka Vahura advokāts gatavojas likt uzsvaru uz to, ka viņa klientam ir garīga rakstura problēmas, kuru dēļ viņš pilnībā nespēj kontrolēt savu rīcību.
Kluss, no noslēgtas ģimenes
Policijai jau izdevies noskaidrot, ka ierocis, no kura nošauta skolotāja, piederējis Vahura tēvam, kuru arī sauc par Vahuru, tas bijis reģistrēts. Informācija, kas pašlaik ir izmeklētāju rīcībā, ļauj apgalvot, ka ierocis ticis pienācīgi glabāts, tas atradies seifā, taču pusaudzim kaut kādā veidā izdevies atrast seifa atslēgu un revolveri, tēvam nemanot, paņemt.
Šī versija gan īsti nesaskan ar daudzu liecinieku stāstīto par to, kādas attiecības valdījušas ģimenē, kur bez Vahura aug vēl trīs bērni. Rūtu ģimene dzīvo Loodi ciematā, aptuveni desmit kilometru attālumā no Viljandi, taču bijusi ļoti noslēgta un ar kaimiņiem maz kontaktējusies. «Es zinu, ka tēvs ir ļoti stingrs un prasa no bērniem labas sekmes,» intervijā «Delfi.ee» stāstījusi kāda ciemata iedzīvotāja. «Viņš ir ļoti stingrs, un, cik man zināms, arī māte pret bērniem izturas stingri. Varbūt tieši tādēļ, ka viņus tēvs terorizē, viņi ir tik ļoti klusi un noslēgti,» to pašu apstiprinājis ciemata skolas skolotājs. Loodi iedzīvotāji stāstījuši, ka Vahuru vienatnē nemaz nav redzējuši – viņš allaž manīts tikai tēva pavadībā. Pat reģionālā dramatiskā pulciņa nodarbības pusaudzis kopš šā gada maija apmeklējis tikai kopā ar tēvu, kurš pulciņā darbojas jau četrus gadus. Tas vedina uz domām, ka pusaudzis ir nepastāvīgs un pakļāvīgs, bet šādas īpašības ļauj apšaubīt, vai viņš būtu riskējis, tēvam nezinot, zagt ieroci, norāda Igaunijas mediji.
Gan «Delfi.ee», gan Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» uzsvēruši, ka par Rūtu ģimeni ļaudis īpaši nevēlas runāt, jo Vahurs vecākais tiek uzskatīts par ietekmīgu, ar valdošajām politiskajām aprindām saistītu cilvēku. Interesanti, ka viņš darbojās arī Pālalinnas skolas vecāku padomē. Kad aprīlī notikušā policijas reidā (tajā tika pārbaudīts, vai skolēni neņem līdzi uz skolu narkotikas) pie viņa dēla tika atrasts nazis, tēvs bija ļoti sašutis gan par to, ka dēls apstākļu noskaidrošanai aizvests uz policijas iecirkni, gan to, ka vecāku padome par reidu nav bijusi informēta iepriekš.
Vahura Rūta vecākā apsēstība ir militārās lietas, raksta «Postimees», piebilstot, ka viņš bieži vien tērpies karavīra formas tērpā (protams, bez zīmotnēm) un nēsājis līdzi ieroci – neoficiāla informācija liecina, ka pirms vairākiem gadiem Vahurs vecākais darbavietā sastrīdējies ar kolēģi un sācis vicināties ar ieroci. Tāpat tiek baumots, ka bērnībā viņu skolā pazemojuši, tādēļ viņš allaž centies būt apbruņots, lai varētu aizsargāties. Ļoti ticams, ka mīlestību pret ieročiem tēvs nodevis dēlam. Pusaudzis piedalījies apkaimes aktīvistu rīkotās vēsturiskās kauju imitācijās, sarunā ar skolasbiedriem izteicies, ka sapņojot par dienestu Franču ārzemju leģionā, bet savos interneta sociālo tīklu portālos tīksminājies par paša ievietotajiem ieroču attēliem.
Pusaudža ģimene tikmēr atsakās no kontaktiem ar žurnālistiem, aprobežojoties ar pagājušonedēļ izplatītu paziņojumu. «Mūsu ģimene ir šokēta. Pirmdien notikušais ir neaptverams un ļoti traģisks. Visi mūsu ģimenes locekļi izsaka līdzjūtību skolotājas Enes Sarapas tuviniekiem. Pašlaik varam lūgt vienīgi sapratni un to, lai mums ļauj izciest savas sāpes mierā un meklēt atbildes uz jautājumu – kādēļ,» tajā sacīts.