Tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, kuru izskata Rīgas apgabaltiesa, šim gadam saplānoti 57 tiesas sēžu datumi.
Nākamā tiesas sēde šajā lietā gaidāma 1.martā, turklāt martā digitālās televīzijas lietas dalībnieki tiesas zālē pulcēsies vēl septiņas reizes - 2.martā, 12.martā, 15.martā, 16.martā, 26.martā, 29.martā un 30.martā.
Aprīlī iecerētas sešas digitālās televīzijas krimināllietas tiesas sēdes - 7.aprīlī, 8.aprīlī, 12.aprīlī, 13.aprīlī, 26.aprīlī un 27.aprīlī.
Maijā plānotas deviņas tiesas sēdes. Lietas izskatīšana iecerēta 5.maijā, 6.maijā, 10.maijā, 11.maijā, 19.maijā, 20.maijā, 24.maijā, 25.maijā un 31.maijā.
Digitālās televīzijas lietu Rīgas apgabaltiesa skatīs arī jūnijā, kad plānotas piecas tiesas sēdes - 2.jūnijā, 7.jūnijā, 8.jūnijā, 14.jūnijā un 16.jūnijā.
Jūlijā apgabaltiesa šo lietu neskatīs, toties deviņas tiesas sēdes gaidāmas augustā - 3.augustā, 4.augustā, 9.augustā, 12.augustā, 17.augustā, 18.augustā, 24.augustā, 25.augustā un 31.augustā.
Septembrī iecerēta tikai viena tiesas sēde. Tā notiks 2.septembrī.
Oktobrī uz digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšanu procesa dalībnieki pulcēsies astoņas reizes - 4.oktobrī, 5.oktobrī, 6.oktobrī, 19.oktobrī, 20.oktobrī, 25.oktobrī, 26.oktobrī un 27.oktobrī.
Visvairāk jeb desmit tiesas sēdes krimināllietā šogad ieplānotas novembrī, kad lieta tiks skatīta 1.novembrī, 8.novembrī, 9.novembrī, 10.novembrī, 15.novembrī, 16.novembrī, 23.novembrī, 24.novembrī, 29.novembrī un 30.novembrī.
Savukārt decembrī digitālās televīzijas lietā notiks tikai viena tiesas sēde - 1.decembrī.
Visas minētās tiesas sēdes sāksies plkst.10.
Kā ziņots, tiesa šajā lietā patlaban tikusi līdz liecinieku pratināšanai - nopratināti 52 liecinieki, bet kopumā jāuzklausa aptuveni 120.
Pēdējā tiesas sēde digitālās televīzijas lietā notika pērn 25.novembrī, un to nācās atlikt, jo bija saslimis viens no valsts apsūdzības uzturētājiem - Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs.
Neviens no 20 apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu, kuru saistībā ar iespējamu interešu konfliktu bija pieteicis apsūdzētā "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") bijušā valdes locekļa Jāņa Svārpstona advokāts Jānis Rozenbergs un apsūdzētā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bijušā valdes priekšsēdētāja Māra Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Kā ziņots, krimināllieta saistīta ar LVRTC meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildes gaitu apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā apsūdzēts bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultants Harijs Krongorns.
DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 15.panta 4.daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Pauders apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas, 20.panta 4.daļas un 15.panta 4.daļas par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Divi bijušie DLRTC valdes locekļi - Jānis Plūme un Alfrēds Janevics - apsūdzēti pēc KL 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.
Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins apsūdzēti pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.
SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas un 20.panta 4.daļas par lielas krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Bijušie "Kempmayer" valdes locekļi Svārpstons, Juris Ulmanis, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā, pēc KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā un KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā.
Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un ar bijušo politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas - par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.
Savukārt Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks apsūdzēts pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas - par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā, kā arī pēc KL 195.panta 2.daļas - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Kopumā lietā apsūdzētas 20 personas un tā apkopota aptuveni 70 sējumos.