Ar katru gadu bērni kļūst cietsirdīgāki, turklāt pāridarījumus saviem vienaudžiem izdara arvien gados mazāki bērni, — šādi secinājumi ir Rīgas Pašvaldības policijas (RRP) Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas vecākajai inspektorei Aijai Lilienfeldei.
Bērni mūsdienās agrāk nobriestot un cenšas pēc iespējas ātrāk kļūt vecāki, līdz ar to arī samazinās gadu skaits, kādos bērni parasti sāk apzināti vai neapzināti kādam darīt pāri vai pat izdarīt nopietnus likumpārkāpumus.
Kādreiz policijai galvenokārt nācies strādāt ar 7.-8.klašu skolēniem, taču tagad nešpetnie bērni esot sastopami jau 4.-5.klašu grupā.
Pēc Lilienfeldes teiktā, patlaban ir parādījusies tendence - pāridarījumi interneta vidē, kas izpaužas, ievietojot dažādās mājaslapās naidīgus, pazemojošus komentārus, fotogrāfijas. Skolu vide esot kļuvusi sakārtotāka. Piemēram, Rīgā teju katrā skolā dežūrē kāds RPP darbinieks, un šis fakts tomēr atturot daļu bērnu no pāridarījumu veikšanas saviem vienaudžiem vai gados mazākiem bērniem. Tikmēr internetā bērni var izpausties bez policistu klātbūtnes, un tas patlaban esot aktuālākais. Šādus pāridarījumus internetā vai arī caur citām moderno tehnoloģiju sistēmām atklāt esot daudz grūtāk.
Jauna tendence arī esot naudas darījumi bērnu vidū jeb naudas izspiešana, pat procentu piedziņa. Tas esot skaidrojams ar to, ka bērni kopē pieaugušos un cenšas viņiem līdzināties. Ar naudas darījumiem visbiežāk "aizraujoties" bērni 7.-8.klašu grupā. Savukārt 5.-6.klašu skolēni pirmo reizi mēģinot uzsmēķēt, nosvinēt kādu pasākumu ar alkohola lietošanu - gluži kā pieaugušie. Jaunāko klašu skolēni parasti pāridarījumus veic neziņas pēc, viņi vēl nesaprotot robežu starp joku un pāridarījumu.
Lai pēc iespējas izskaustu pāridarījumus bērnu vidū, RPP Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas darbinieki sadarbībā ar kolēģiem citās atbildīgās institūcijās regulāri veic izglītojošo darbu skolās, skaidrojot bērniem šādu pārkāpumu nopietnību.
Lilienfelde atzīmēja, ka četru gadu laikā, kopš nodaļa uzsāka savu darbu, ir izveidojusies laba sistēma šajā preventīvajā darbā, un arī skolēnu vecāki kļuvuši aktīvāki, iesaistoties bērnu audzināšanā vai jau pāraudzināšanā. Slavēts tiek arī skolu sociālo darbinieku darbs, lai gan nereti skolas, jo īpaši prestižās, mēģina noklusēt nepatīkamus starpgadījumus, lai par tiem neuzzinātu visa sabiedrība.
Mīts arī esot tas, ka tikai bērni nelabvēlīgās ģimenēs mēģina izdarīt pāri kādam savam vienaudzim. Aizvien vairāk šādu bērnu nāk tieši no labi situētām ģimenēm. Taču šie bērni ir daudz viltīgāki, viņi parasti tikai uzkūda uz kādu nedarbu, bet tā paveikšanā iesaista citus.
Raugoties uz šo krīzes laiku, Lilienfelde norāda, ka vairāk nepaklausīgo bērnu nekļūst, taču policija prognozē, ka varētu parādīties jauni tā dēvētie ielu bērni. Parasti pa ielām klīst un pat izdara likumpārkāpumus, parasti zogot, bērni, kuru vecāki ir ļoti aizņemti darbā. Bērns mājās jūtas vientuļš un meklē domubiedrus ārpus mājām.
Lilienfelde arī nedaudz "ieskicēja" statistikas datus par 2009.gada trešo ceturksni, jo pēdējā ceturkšņa dati vēl nav apkopoti. Tā piemēram, gada trešajā ceturksnī RPP uzskaitē atrodas 68 nelabvēlīgas ģimenes, kurās dzīvoja 138 bērni. RPP uzskaitē atradās 60 nepilngadīgie. Šie cipari gan nemitīgi mainās - kāds tiek noņemts no uzskaites, bet kāds atkal parādās viņa vietā.
2009.gada trešajā ceturksnī tika veikti 123 nelabvēlīgo ģimeņu profilaktiskie apsekojumi. No ģimenēm tika izņemti pieci bērni. Par bērnu izdarītajiem pārkāpumiem tika saņemti 23 iesniegumi, bet par nepilngadīgo tiesību neievērošanu - seši iesniegumi.
Par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu noformēti 49 administratīvā pārkāpuma protokoli. Minētajā laika posmā tika aizturētas 113 nepilngadīgas personas, no tiem trīs atradās meklēšanā. Pārkāpuma izdarīšanas vietā tika sodītas desmit nepilngadīgas personas, lielākā daļa no tiem par atrašanos publiskā vietā ar alkoholisko dzērienu iepakojumu
2009.gada trešajā ceturksnī RPP noformēja 350 administratīvā pārkāpuma protokolus nepilngadīgajām personām, lielākā daļa no tiem - 117 par smēķēšanu, 147 par atrašanos publiskā vietā ar alkoholisko dzērienu iepakojumu vai būdami alkohola reibumā, 20 - par spļaušanu, atkritumu izmešanu vai dabiskās vajadzības kārtošanu tam neparedzētās vietās, vēl 20 par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā, bet viens - par ēku sienu bojāšanu ar uzrakstiem.