2010. – Latvijā krimināli trekns gads

Pērnā gada vienpadsmit mēnešos Latvijā reģistrēti 53 007 dažādi noziegumi, liecina Noziedzīgo nodarījumu reģistra dati. Valsts policijas (VP) galvenās amatpersonas šo periodu vērtē kā saspringtu, taču veiksmīgu, jo noziedzības līmenis saglabājies 2008. gada robežās. Šādu rezultātu VP vēlas sasniegt arī 2010. gadā.

Bīstamākie reģioni – Rīga un Zemgale

Kriminālāks kļuvis Rīgas un Zemgales reģions – salīdzinot ar 2008. gadu, te reģistrēto noziegumu skaits pieaudzis par pāris simtiem. Citviet Latvijā likumpārkāpēji bijuši kūtrāki. "Rīga ir mūsu megapole, šeit tiek izdarīti aptuveni 60% Latvijas noziegumu. Rīgā ir vairāk darbavietu un arī vairāk, ko zagt. Savukārt Zemgalē ir attīstīts tranzīts, un Lietuvas tuvums noziedzniekiem ir vilinošs," stāsta VP priekšnieks Valdis Voins. Viņš norāda, ka pērn strauji palielinājies smagu un sevišķi smagu noziegumu daudzums, kuros lietota vardarbība.

Pieaudzis arī dažādu zādzību un laupīšanu skaits, kas ir cieši saistīts ar ekonomisko situāciju. Sociālās problēmas sekmējušas arī narkotiku lietotāju un dīleru skaita pieaugumu. "Bezdarba situācijā daudzi bez domāšanas piekrīt nodarboties ar šo biznesu, jo tā ir viegla nauda. Aktivizējušies arī cilvēku tirgotāji," saka V. Voins.

Apsardzes firmas plaukst

Apsardzes biznesā šis bijis ražīgs gads, secina bijušais VP šefs, apsardzes firmas SSF Apsardze vadītājs Juris Rekšņa. Viņš uzsver, ka konkurence šajā nozarē ir ļoti sīva, jo klientu ir daudz. Tomēr vieglā peļņā apsardzes firmas iedzīvoties nevar, jo cilvēki vēlas labāku servisu par zemāku cenu. "Izteiktas deja vu sajūtas šobrīd man vēl nav, jo neesam tik dziļā bedrē kā deviņdesmitajos gados. Tomēr ir skaidrs, ka noziedzības līmenis nākamgad pieaugs, tāpēc situācija vēl vairāk saasināsies. Bīstama ir tendence, ka šobrīd sasparojušies intelektuālie noziedznieki, kuri izmanto augstās tehnoloģijas. Arī vardarbīgās laupīšanas ir rūpīgi izplānotas, un tas liecina, ka kriminālā pasaule sāk parādīt muskuļus," norāda J. Rekšņa.

Sevi jāsargā pašiem

Kaut arī skaitļi rāda, ka noziedzība valstī plaukst, VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka Inta Ķuža šā gada prognozes ir piesardzīgi optimistiskas. "Pērn saruka finanšu sfēras noziegumi, proti, kredītu krāpniecība, kas īpaši zīmīga bija treknajos gados un uz kādu brīdi Latvijā nebūs aktuāli. Par šo gadu izteikt prognozes nevēlos, jo mēs vēl izvērtējam dažādus riskus. Noziedzības līmenis valstī būs atkarīgs no tā, cik ātri tiksim ārā no šī sviesta," saka I. Ķuzis. VP nākamā gada prioritātes būs sabiedrības drošība, narkotikas, akcīzes preces, organizētā noziedzība un nepilngadīgo noziegumi. V. Voins uzsver, ka pagājušajā gadā izdevies samazināt nepilngadīgo noziedznieku skaitu, kas ir pozitīvs atskaites punkts. Sarucis arī uz ceļiem bojā gājušo skaits.

"Šogad pieaugs mantisko noziegumu skaits – viensētu un dzīvokļu laupīšanas, uzbrukumi. Policija visiem klāt izstāvēt nevarēs, tāpēc par savu drošību jārūpējas arī pašiem. Īpaši jāsargā savi personas dati, jo tos var izmantot gan sadzīves, gan banku sektora krāpšanās," brīdina V. Voins. Esot sagaidāms, ka 2010. gadā turpināsies uzbrukumi degvielas uzpildes stacijām, veikaliem, bankām un inkasentu mašīnām. Bīstama tendence, kas aizsākusies pērn un būšot jūtama arī šogad, – cilvēki ir gatavi nogalināt arī pāris latu dēļ.

***

NOZIEDZĪGO NODARĪJUMU STRUKTŪRA VALSTĪ

Nozieguma veids 2008. gads 2009. gads

Kriminālpārkāpumi 12 019 12 622

Mazāk smagi 15 474 14 776

Smagi 17 304 17 924

Sevišķi smagi 3517 3212

Avots: Noziedzīgo nodarījumu reģistra dati

***

UZZIŅAI

Policijas 2010. gada prioritātes

• organizētā noziedzība

• akcīzes preces

• narkotikas

• sabiedrības drošība

• nepilngadīgo noziedzība

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais