Bērnus kropļojošajai medmāsai nav izdevies izvairīties no mūža ieslodzījuma

© Scanpix

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien nemainīja mūža ieslodzījumu bijušajai medmāsai, kas apsūdzēta par savu bērnu sakropļošanu un nonāvēšanu.

Kā aģentūrai LETA norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT apmierināja prokurora kasācijas protestu un atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par apsūdzētās sodīšanu pēc tolaik spēkā esošā Latvijas Kriminālkodeksa 98.panta par slepkavības izdarīšanu, nododot lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai apelācijas instancē.

AT atzīst par pamatotu prokurora protestā minēto, ka, izskatot lietu, apelācijas instances tiesa nav pilnībā izvērtējusi prokurora apelācijas protestā minētos argumentus par to, ka apsūdzētās darbības būtu kvalificējamas pēc Latvijas Kriminālkodeksa 99.panta 1.punkta par slepkavības izdarīšanu, ja tai bijis mantkārīgs raksturs, nevis pēc Kriminālkodeksa 98.panta, kā to atzina pirmās instances tiesa.

Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta ar mūža ieslodzījumu par sava bērna slepkavības izdarīšanu pastiprinošos apstākļos, vainīgajai apzinoties, ka cietušais atrodas bezpalīdzības stāvoklī, kā arī sodīta ar brīvības atņemšanas sodu par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, spriedums atstāts negrozīts, bet apsūdzētās kasācijas sūdzība, kurā apsūdzētā lūdz nenoteikt viņai mūža ieslodzījumu, noraidīta.

Lietu atceltajā daļā nosūtīs jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā. AT Krimināllietu departamenta lēmums nav pārsūdzams.

Latvijas Kriminālkodeksa 99.panta 1.punkts par slepkavības izdarīšanu aiz mantkārības paredz maksimālo sodu - mūža ieslodzījumu. Apsūdzētajai pēc Latvijas Kriminālkodeksa 98.panta par slepkavības izdarīšanu ar pirmās instances tiesas spriedumu ir noteikts sods - brīvības atņemšana uz desmit gadiem.

Jau ziņots, ka februārī Rīgas apgabaltiesa krimināllietā par savu bērnu sakropļošanu un nonāvēšanu apsūdzētajai bijušajai medmāsai atstāja spēkā iepriekšējās tiesas instances piespriesto mūža ieslodzījumu. Rīgas apgabaltiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā par piespriestā papildsoda termiņu pēc Krimināllikuma (KL) 117.panta 2.punkta un noteica papildsodu - policijas kontroli uz trim gadiem, nevis diviem gadiem, kā tas bija noteikts pirms tam.

Tāpat tiesa apmierināja apelācijas protestu daļā par galīgā soda noteikšanu - to noteica pēc noziedzīgā nodarījuma kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajos.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 11.jūlijā par savu bērnu sakropļošanu un nonāvēšanu apsūdzētajai medicīnas māsai piesprieda mūža ieslodzījumu bez mantas konfiskācijas. Tiesa arī nolēma piedzīt no apsūdzētās sievietes 48 640 latu (69 208 eiro) kompensāciju par labu viņas meitai, kurai mātes rīcības rezultātā ir sabojāta redze un miris brālis.

Kopumā prokurore sievietei bija cēlusi apsūdzību pēc astoņiem KL un Kriminālkodeksa pantiem. Pēc septiņiem pantiem tiesa viņu atzina par vainīgu tā, kā to bija prasījusi prokurore, bet pēc viena panta apsūdzība tika nedaudz pārkvalificēta.

Kā ziņots, apsūdzētā spriedumu noklausījās, neizrādot īpašas emocijas. Kā vēlāk paskaidroja viņas advokāts Uldis Lapiņš, lielāko daļu apsūdzībā inkriminēto darbību sieviete tiesā atzina. Vienlaikus noprotams - apsūdzētā bijusi pārliecināta, ka ar savu rīcību viņa bērniem tikai palīdz. Kā skaidroja advokāts, psihologi atzinuši, ka sieviete, visticamāk, sirgst ar deleģēto Minhauzena sindromu. Tādos gadījumos vecāki izgudro savam bērnam dažādas kaites vai pat paši veicina to simptomus. Līdz ar to "nevar teikt, ka viņa ir vesela, bet pieskaitāma viņa ir", rezumēja advokāts.

Viņš atzina, ka pirmās instances tiesas spriedums neesot bijis īpašs pārsteigums. Savukārt apsūdzētā visnotaļ mierīga bijusi visa tiesas procesa laikā, ne tikai noklausoties spriedumu. Pati apsūdzētā toreiz tiesai atzina, ka spriedums ir pilnībā saprotams, bet žurnālistiem viņa nekādus komentārus nevarēja sniegt, jo uzreiz pēc tiesas sēdes tika konvojēta prom. Apsūdzētā iepriekš bija norādījusi, ka būs gatava izciest jebkuru sodu, ko tiesa viņai piespriedīs.

Saskaņā ar apsūdzību medmāsa laikā no 1997.gada 8.jūnija līdz 2011.gada 31.oktobrim veikusi noziegumus, kuros divi viņas bērni miruši, bet viens zaudējis redzi.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, apsūdzības skatījumā, sieviete šādi rīkojusies, lai iegūtu materiālus labumus. Prokurore Kušakova apstiprināja, ka saskaņā ar apsūdzību sieviete, izmantojot savas mediķes zināšanas, bērniem nodarījusi tādas traumas, kas izraisījušas viņu saslimšanu.

Ārstu komisijai neradās aizdomas par tīšu rīcību, tāpēc slimajiem bērniem tika piešķirta invaliditāte, un sieviete saņēma ne tikai invaliditātes pabalstus, bet arī cita veida sociālo atbalstu. Attiecībā uz vienu mirušo bērnu pabalsts gan netika saņemts, jo viņš nomira drīz vien pēc izraisītajām veselības problēmām.

Medmāsa apsūdzēta par slepkavību pastiprinošos apstākļos, cietsirdību un vardarbību pret mazgadīgo, kā arī apreibinošu vielu ievadīšanu pret personas gribu un par tīšu smagu miesas bojājumu izdarīšanu. Par šādiem noziegumiem draud mūža ieslodzījums.

Jau ziņots, ka medicīnas māsa daudzu gadu garumā aprūpējusi bērnus vairākās Latvijas slimnīcās, taču ārstniecības iestādēs nekas aizdomīgs neesot konstatēts. Arī medmāsas profesionālajā darbībā nav fiksēti nekādi pārkāpumi.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka sieviete atzīta par pieskaitāmu jeb pietiekami veselu, lai viņa varētu atbildēt par savu rīcību tiesas priekšā.

1971.gadā dzimušo medicīnas māsu no Rīgas reģiona likumsargi aizturēja 2011.gada novembra beigās. Jau toreiz bija aizdomas, ka viņa ilgstoši un apzināti radījusi mehāniskus acs bojājumus savai tobrīd 12 gadus vecajai meitai, kamēr bērns gulējis miega zāļu iespaidā. Pēc sešus gadus ilgas meitenītes redzes problēmu pētīšanas mediķiem radušās aizdomas, ka viņai nav iedzimtas patoloģijas, bet acs tiek bojāta, mehāniski iejaucoties no ārpuses.

Divi minētās sievietes bērni miruši 1997. un 2008.gadā. Pavisam viņa dzemdējusi četrus bērnus, no kuriem viens jau piedzimis nedzīvs, tāpēc šo gadījumu policija neizmeklēja.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais