Aizputes autoostā, kas, pēc vietējo vārdiem, pārvērtusies par dzērāju atpūtas vietu, dienas vidū nodurts vīrietis. Varmāka pilsētā ieradies no Skrundas, kur viņš jau iepriekš sadūris vai draudējis sadurt ne vienu vien.
Vietējie par slepkavību klusē
13. augustā ap pulksten 16 Aizputes autoostas teritorijā tika nogalināts cilvēks. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju incidents noticis starp 35 un 49 gadus veciem vīriešiem, kuri kopā lietojuši alkoholiskos dzērienus. Sācies konflikts, kura laikā vecākais vīrietis nāvējoši sadūris jaunāko. Varmāka Aizputē ieradies no Skrundas, viņš jau vairākkārt ticis tiesāts par dažādiem noziegumiem.
Nedēļu pēc slepkavības autoostā nekas neliecina par notikušo traģēdiju, vien dažus metrus no ieejas veikalā pie viena no soliņiem zemē sabērtas smiltis, zem kurām paslēpta milzu asins lāma. «Te Jāni arī nodūra,» saka viens no pie veikala durvīm smēķējošajiem vīriem. «Es gan pats to neredzēju, jo, kad izkāpu no autobusa, viņš jau bija ielikts tajā mašīnā.»
Vīrieši ir nerunīgi un, lai gan neslēpj, ka labi pazinuši nogalināto vīrieti, nevēlas teikt ne vārda, spītīgi klusē. Izmetuši izsmēķus, kungi atgriežas veikala telpās, kur turpina dzert degvīnu un spēlēt kārtis. Arī pārdevēja, kas atšķirībā no pircējiem ir laipna, neko par incidentu nestāsta, todien neesot bijusi viņas maiņa. «Esmu tāds kā Jāņa draugs, bet neko neredzēju un nezinu. Mani policija bija aizturējusi, jo domāja, ka es viņu sadūru, tad vēl aizturēja pāris puišus. Izrādījās, ka vainīgs ir kaut kāds sencis, nu, pavecāks vīrietis,» ātri nosaka kāds cauri autoostas teritorijai ejošs ne pārāk kārtīga izskata cilvēks. Kāds cits Jāņa draugs noliedz informāciju, ka upuris un varmāka kopā dzēruši: «Tie ir klaji meli, viņi kopā neko nelietoja. Tas tips vienkārši gāja garām, Jānis nepadalījās ar cigareti un dabūja nazi ribās.»
Par nogalināto Jāni aizputnieki klusē, negribot neko teikt, vien daži izmet, ka jaunā vīrieša dzīvesveids viņu novedis pie tik bēdīgām dzīves beigām un, visticamāk, arī viņa brālis reiz tāpat beigšot savu dzīvi. «Dikti žēl mammu,» nopūšas pensionāres. «Puikas viņai daudz raižu sagādāja.» Kāda Jāņa mammas kaimiņiene vien netieši norāda, ka jaunais vīrietis pārlieku aizrāvies ar alkoholu, taču vairāk neko nevēlas teikt. «Lai mamma pati pastāsta, kāds viņas dēliņš, kāda slava – laba vai slikta – viņam Aizputē,» noteic sieviete. Ar pašu Jāņa mammu, kas dzīvo blakus autoostai, »VZ« gan neizdodas parunāt, lai arī, pēc kaimiņu vārdiem, vairākas pazīmes liecina, ka mājās ir gan sieviete, gan viņas vīrs, durvis neviens tā arī neatver, aiz tām dzirdamas vien skaļas divu suņu rejas.
Aicina sakārtot autoostas teritoriju
Aizputes iedzīvotāji uzskata, ka slepkavība nebūtu notikusi, ja autoosta un tās apkārtne būtu sakārtota. Kopš 2008. gada biļešu kases ir slēgtas, autoostas ēkā darbojas veikals. »VZ« novēroja, ka dienas vidū autoostā cilvēku tikpat kā nav. Pie platformām piestāj pa kādam autobusam, kurā steidzīgi iekāpj teju pēdējā brīdī atskrējušie braukt gribētāji. «Es vienmēr nāku tā, lai uzreiz varu iekāpt autobusā. Te ir ļoti nepatīkami uzturēties, es pat teiktu, ka man te ir bail – vazājas visādi pļēguri, reiz man prasīja naudu, kauna nemaz nav,» saka kāda pensionāre no lauku apvidus, kas uz Aizputi brauc iepirkties un pie ārsta. Paši aizputnieki autoostas teritoriju sauc neglaimojošos vārdos un aicina sakārtot šo teritoriju. «Normālam cilvēkam taču tur bail iet autobusu gaidīt, tur dzērāji un bomži regulāri «tusē», izsaka visādas piezīmes, piesienas,» saka Sarmīte. Par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc autoostas teritorija pārvērtusies par dzertuvi, vietējie min te esošo pārtikas veikalu, kur tiek tirgots vaļējs alkohols. «Jūs ieejat veikalā, tur smird kā tādā spirta brūzī. Tur augām dienām ganās dzērāji, spēlē zoli, lamājas un tad streipuļo pa apkārtni netīri un smirdīgi, ka vēmiens nāk,» dusmojas sieviete. Viņa norāda uz daudzdzīvokļu mājām, kas atrodas autoostai ielas pretējā pusē: «Te taču dzīvo arī bērni, kas nāk uz veikalu, bet te mūždien pilns ar dzērājonkuļiem, kas vicinās ar nažiem. Kad beidzot dome sakārtos šo vietu? Mums ir Pašvaldības policija, kāpēc tā nekontrolē, kas notiek autoostā, kas galu galā ir sabiedriska vieta, un te nav pieļaujama pļēgurošana.» Vietējie iedzīvotāji smīn arī par likumsargu darbu, sakot, ka viņiem pašiem bail tuvoties autoostai. «Tas Jāņa slepkava pēc tam vēl piecas stundas turpat netālu uzturējās, bet viņi nespēja viņu aizturēt, vēlāk dzirdēju, ka vainīgo personu aizturējuši operatīvi, jokdari,» neapmierināti galvu nogroza Sarmīte.
Varmāka bijis plātīgs un agresīvs
Aizdomās par Jāņa nonāvēšanu aizturētais Ingmārs dzīvojis 30 kilometru no Aizputes – Skrundā. Uz Aizputi viņš devies, visticamāk, iepriekšējā dienā. «Cik zinu, vairāki skrundenieki bija Aizputē uz kaut kādu balli. Jau naktī starp Ingmāru (vīrietis visu sarunas laiku Ingmāru sauc uzvārdā) un to čali izcēlās konflikts, Ingmārs piekauts, tāpēc arī pa dienu, kad viņš atkal to tipu ieraudzījis, ejot sev pa priekšu, viņam iedūris un pats mierīgi aizgājis tālāk,» »VZ« zina stāstīt Skrundas autoostā sastaptais Laimonis. Vīrietis visai labi pazinis Ingmāru, taču centies no viņa turēties pa gabalu. «Vispār jau viņš te maz bija, jo lielāko daļu dzīves pavadījis cietumā, sēdējis gan par zādzībām, gan miesas bojājumu nodarīšanu. Viņš jau tikai maijā iznāca no cietuma, viņam bija iedoti septiņi mēneši, bet par labu uzvedību izlaida pat agrāk,» zina stāstīt Laimonis. Arī pašam Laimonim ar Ingmāru pirms gadiem trim iznākusi saķeršanās. «Viņš paķēra nazi un gribēja man durt, nezinu, kas notika, viņam galvā kaut kas sagriezās. Tas bija viens moments, es viņam sadevu pa galvu – vienreiz iesitu ar dūri pa pieri, un viņš bija gatavs, mierīgs. Tur bija vēl viens čoms, viņš man neļāva vairāk Ingmāram sist. Kopš tās reizes mani vairs neaiztika. Ar viņu bija viegli tikt galā, nekā no viņa nav – mazs vīrelis, plātīgs.» Laimonis no paziņām dzirdējis ne vienu vien stāstu, ka Ingmārs «licis pie rīkles nazi». «Viņam baigi patika ar nažiem darboties,» nosaka vīrietis. Skrundā gan Ingmārs neesot manīts aptuveni mēnesi, stāsta Laimonis, viņš pilsētā baidījies atgriezties, jo pārāk daudziem nodarījis pāri. «Te jau visi gribēja viņu noslaktēt, tāpēc viņam bija jāmūk prom.»
Pirms vairākiem gadiem, kad Ingmārs kārtējo reizi iznācis no ieslodzījuma, pašvaldība viņam ierādījusi dzīvokli visai pabaisa izskata namā blakus Skrundas autoostai. Kaimiņi varējuši mierīgi uzelpot vien tad, kad Ingmārs kārtējo reizi nonācis aiz restēm. «Man pat vienu brīdi gribējās braukt prom no šīs mājas dzīvot citur. Tā jau viņš mūs neaiztika, bet man no viņa bija bail, īpaši, kad viņš bija dzēris, jo tad kļuva agresīvs. Nekad viņam neko neaizrādīju, vispār centos nerunāt, visu tikai ar labu, lai ir miers,» atklāj Ingmāra augšstāva kaimiņiene Dzintra. «Dzēris, viņš vienmēr turēja vaļā sava dzīvokļa durvis, skatījās, kas nāk un iet, vienmēr neapmierināts. Viņš mēdza sēdēt uz kāpnēm, tad ne garām paiet. Uz galda malas pie atvērtajām durvīm vienmēr stāvēja naži, laikam vienmēr bija gatavībā kādam uzbrukt vai atriebties. Vispār viņš tāds īpatnējs.» Tādu īstu skandālu ar naža pielietošanu mājās Ingmārs gan sarīkojis tikai vienu reizi, kad ciemos bijušas vairākas dāmas un vīrieši kaut ko nav varējuši sadalīt, atceras Dzintra. Pēdējā laikā Ingmārs daudz bēguļojis, gan no draugiem, gan likumsargiem. «Viņš nekur nestrādāja, dzīvoja no tā, ko nozaga. Pēdējo reizi viņš bija cietumā par veikala apzagšanu un ko tur vēl,» zina kaimiņiene. Dzintra stāsta, ka reizēm Ingmārs mēdzis stāstīt par bērnību, kas aizvadīta Kalvenes pusē, viņš vienmēr uzsvēris, ka ir no daudzbērnu ģimenes. «Viņam ir vairākas māsas, saprotu, ka visi pārējie ģimenē ir kārtīgi, viņš vienīgais no ceļa nogājis. Ģimene viņu tādu nepieņēma, nekontaktējās,» saka kaimiņiene. «Kopš Ingmārs atkal aizturēts, varam uzelpot, vismaz nav no kā baidīties.