Mazdēls vecmāmiņai iemāna viltotu naudu

Mazdēla apciemojums sirmgalvi bezgala iepriecināja, un lūgums sīkāk samainīt divdesmit latus tika izpildīts. Liels bija sirmās kundzes izbrīns, kad viņu aizturēja veikala apsardze, jo sieviete par pirkumiem norēķinājās ar viltotu naudu. Pagājušajā nedēļā krāpnieks, divdesmit sešus gadus vecais aizputnieks Uldis Dimants, sēdās uz apsūdzēto sola, raksta Kurzemes Vārds.

Mazdēls pie vecmāmiņas Vērgalē ieradies šā gada jūnija beigās un lūdzis samainīt vairākas 20 latu naudas zīmes, lai it kā varētu norēķināties ar šoferi. Vīrietis neīsto naudu sirmajai kundzei devis apzināti un bez bailēm, jo apzinājies, ka septiņdesmit piecus gadus vecā sieviete viltojumu neatpazīs. Vienu divdesmit latu banknoti vecmāmiņa samainījusi pret divām desmit latu naudas zīmēm, bet otru banknoti sirmgalves vīrs izmainījis pret četriem pieclatniekiem. Uldim bijis vēl trešais viltotais divdesmitnieks, taču to viņš paturējis pie sevis. Vēlāk viņš policijai stāstījis, ka neīsto naudu atradis.

Pirmstiesas izmeklēšanā krāpnieks solījis, ka naudu vecvecākiem atdos. "Es gribēju viņiem naudu atdot, bet man pašam tā vēl nebija ieskaitīta kontā," viņš taisnojās tiesā. Oficiāli viltīgais mazdēls nestrādā, taču sevi par dīkdieni dēvēt neļauj. Vīrietis piepelnoties meža darbos, un ienākumi viņam esot regulāri. Kā iemeslu, kāpēc nav sirmgalvjiem atlīdzinājis zaudējumus, Uldis minējis smagās finansiālās problēmas. Viņš kopā ar civilsievu audzina trīs gadus vecu dēlu, un viņa mīļotā esot mātes cerībās. Tiesā Uldis nevarēja uzrādīt dokumentu, kas viņa vārdus apstiprinātu, jo naudas trūkuma dēļ viņa civilsieva vēl neesot stājusies grūtniecības uzskaitē. Vīrietis lūdza tiesu atlikt, lai varētu nokārtot nepieciešamos dokumentus un samaksāt vecvecākiem 40 latu. Kurzemes apgabaltiesas tiesnese Ingrīda Junghāne lietas izskatīšanu atlika līdz 29. janvārim. Par rīkošanos ar viltotu naudu Uldim draud trīs līdz desmit gadu aiz restēm. Nosacītu sodu viņam piemērot nevarēs, jo vīrietim nav dzēsta iepriekšējā sodāmība.

Šis nav vienīgais gadījums, kad uz apsūdzēto sola sēžas par zādzību, kas izdarīta ģimenes lokā. Krīzes centra Skalbes direktore Dace Beināre skaidro, ka cilvēkiem, kuri apzog savus tuviniekus, visticamāk, trūkst nevis naudas, bet cilvēcības. "Ekonomiskā krīze nav galvenais iemesls. Piemēram, ja zādzību izdara bērns, vecāki bieži vien cenšas noskaidrot sīkumus, kāpēc viņš to darījis, un nosaka sodu. Ar šādu attieksmi viņi palaiž garām galveno faktu, ka bērns melo. Savukārt, ja tuviniekus apzog pieaudzis cilvēks, visticamāk, viņam ir nepilnvērtīga personība," saka psiholoģe.

Latvijā

Ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025.gadā paredzēts novirzīt 284,3 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kuru ceturtdien izskatīs valdība.