Teju divus gadus ilgušie ģimenes skandāli Mangaļos beigušies ar slepkavību. Par upuri kļuvis kāds no viesiem, kurš, iespējams, centies aizstāvēt sievieti no varmācīgā vīra.
Ārkārtas gadījums Mangaļos
Kārtējā iedzeršana kādā otrā stāva dzīvoklī Rīgā, Lēdurgas ielas 10. namā, beigusies ar pamatīgu asinsizliešanu, jo kautiņa laikā sadurts viens no dzīvokļa saimnieku viesiem. Diemžēl mediķi nespēja palīdzēt smagi savainotajam 49 gadus vecajam Vilim, vīrietis mira neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā pa ceļam uz slimnīcu. Policija nozieguma vietā aizturēja četras personas – 45, 39 un 36 gadus vecus vīriešus, kā arī 26 gadus vecu sievieti. Pārbaudot aizturēto saistību ar smago noziegumu, trīs palaisti brīvībā, bet jaunākais no vīriešiem, kurš arī atzinis savu vainu, paturēts apcietinājumā. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju visi aizturētie jau iepriekš nonākuši likumsargu redzeslokā un pat tiesāti par zādzībām un narkotiku lietošanu.
Noziegums pastrādāts netālu no Mangaļu dzelzceļa stacijas, vecās apbūves rajonā. Vietējie gan »VZ« stāsta, ka, neraugoties uz rajona nepievilcīgo izskatu, noplukušajām un šķībajām koka un arī mūra ēkām, Mangaļi esot gana drošs rajons, tāpēc slepkavība esot ārkārtējs notikums. «Jā, vēl līdz 2000. gadam te bija visai pabailīgi, bet tagad te ir droši un mierīgi,» saka gados jauns, visnotaļ kopts un sportisks vīrietis, kurš gan neatklāj savu vārdu. «Es šajā rajonā dzīvoju visus 27 gadus un varu teikt, ka te nav no kā baidīties, vakarā varu iet pa ielu un neatskatīties, ko gan nevar darīt ne Sarkandaugavā, ne Vecmīlgrāvī, tur nav droši. Pie mums ir kā laukos, kur cits citu pazīst. Viļa slepkavība ir nepatīkams notikums, taču nedomāju, ka tagad būtu jāsāk baidīties, jo diemžēl tas ir pastrādāts alkohola iespaidā, kad cilvēkam «aizbrauc jumts». Tas ir alkoholisma stulbums, lai gan šoreiz varbūt arī nav nemaz tik vienkārši, jo iespējamās vainīgās personas jau iepriekš ir sodītas.» Vīrietis teic, ka viņam ir žēl nogalināto, jo īpaši tāpēc, ka viņš zinot Viļa smago likteņstāstu. «Es gan negribu tajā tagad sīkumos dalīties. Varu tikai teikt, ka tas saistīts ar viņa un mātes smagajām attiecībām, par kurām viņš ļoti pārdzīvoja un nespēja dzīvot normālu dzīvi,» mīklaini saka jaunais cilvēks. Savukārt Henrihs, kurš Vili atceras kopš bērnības, teic, ka vīrietis bijis īpatnis, taču nevienu nav traucējis, tāpēc viņa nonāvēšana esot nesaprotama. «Nekas tāds te nenotiktu, ja te visu laiku neizmitinātu visādas apšaubāmas personas, kas tad arī rada problēmas normāliem cilvēkiem.»
Alkohola lietošanai traģiskas beigas
Savukārt Viļa kaimiņi atklāj, ka jau daudzus gadus viņš Lēdurgas ielas namā mitis kopā ar kādu vīrieti. Vai abus saistījis kaut kas vairāk nekā vienkārša draudzība un iedzeršana, neviens neņemas spriest, vien norāda, ka dzīvokļa saimniekam – Viļa vienaudzim – ir slikta veselība, problēmas ar kājām, tāpēc Vilis viņam bijis kā palīgs. Vismaz Vilim nekad neesot bijis ne sievas, ne bērnu. «Viņi abi ir ļoti mierīgi un klusi cilvēki, jā, iedzēra, bet mēs viņus nekad nedzirdējām, nekad nevienu netraucēja. Vilis vispār bija ļoti pieklājīgs, nekad neesmu dzirdējusi no viņa mutes lamuvārdu, viņš vienmēr atvainojās, ja satika mani, būdams iedzēris,» atceras kaimiņiene Sņežana. Viņa arī pastāsta, ka vīrietim liktenīgajā vakarā Vilis kopā ar draugu aizgājuši ciemos pie blakus dzīvokļa kaimiņiem – Igora un viņa sievas, kur it kā bijuši vēl kādi viesi. «Tas notika tieši virs mūsu dzīvokļa, bija briesmīgs troksnis, šķīda stikli, skanēja kliedzieni, bija kautiņš. Es izsaucu policiju un izgāju kāpņutelpā gaidīt. Uz otro stāvu nekāpu, vienā brīdi pamanīju, ka augšā pa kāpņu laukumu skraida Igors ar nazi rokā. Pēc brīža Igora sieva sāka kliegt: «Cilvēku sadūra! Te ir tik daudz asiņu!» Jau pēc brīža Igors nācis lejā pa kāpnēm, bet naža rokās vairs nebija,» baisos notikumus atceras Sņežana. Igora sieva mierīgi aizslēgusi dzīvokļa durvis un devusies uz kāpņu pusi. «Viņi abi gribēja aizbēgt no nozieguma vietas, bet es stāvēju priekšā kāpnēm un nelaidu, bija taču jāsagaida policija,» saka sieviete. Viņa neslēpj, ka, ieraugot Igoru ar nazi rokā, ļoti nobijusies, taču, tā kā pagalmā bijis daudz bērnu, sieviete nolēmusi, ka nevar pieļaut varmākas izkļūšanu no mājas. «Mans vīrs arī iznāca un sargāja otru izeju. Kad atbrauca policija un es devos viņiem parādīt dzīvokli, kur noticis noziegums, Igors mēģināja izmantot izdevību un aizmukt, bet tas viņam neizdevās. Viņa sieva mierīgi atdeva policistiem dzīvokļa atslēgas: «Lūdzu, ņemiet!» Ieraudzījuši, kas tur noticis, viņi tūlīt arī visu kompāniju aizturēja,» stāsta Sņežana. Vilim bijusi pārgriezta rīkle, viņš zaudējis daudz asiņu, tāpēc arī nomiris. «Nesaprotu, kāpēc Vilis gāja pie tiem cilvēkiem,» neziņā ir Sņežana. «Un par ko viņu nogalināja, mēs nesaprotam, jo viņš bija tāds cilvēks, ka viņu nebija par ko nonāvēt. Domāju, ka viņš vienkārši trāpījās pa vidu kaimiņu ģimenes savstarpējam strīdam, varbūt mēģināja iejaukties, izšķirt Igora un viņa sievas strīdu.»
Dzeršanas dēļ atņemti bērni
Ne tikai Sņežana, bet arī citi kaimiņi neslēpj, ka Igors un viņa desmit gadus jaunākā sieva visiem mājas iedzīvotājiem dzīvi pēdējos pāris gadus, kopš ievākušies otrā stāva dzīvoklī, padarījuši par murgu. «Viņi ir ļoti slikti kaimiņi. Pa dienu ir miers, bet vakaros sākas skandāli, visu nakti viņi dara sazin ko, ir tāds troksnis, ka gulēt vienkārši nav iespējams. Iedomājieties, viņi otrā stāvā skalda arī malku tā, ka mums apmetums birst. Bet neko jau viņiem nevar pateikt, tiekam pasūtīti, un viss,» nopūšas kaimiņiene. Pirms pāris gadiem, kad abi izmitināti pašvaldībai piederošajā īpašumā, abiem bijuši divi mazi bērniņi, viens vēl vadāts ratos. Diemžēl abu uzdzīve bijusi tik traka un nesaskaņu pilna, ka savstarpēji skandāli un kautiņi notikuši pat uz ielas un bērni regulāri palikuši nepieskatīti, tāpēc reiz atbraukusi policija un bērnus turpat uz ielas pārim atņēmusi. «Viņiem bija arī trešais bērns, bet to jau atņēma, pirms viņš piedzima, vismaz mēs neredzējām, ka pēc dzemdībām viņš būtu atvests mājās. Tagad 26 gadus vecā sieviete atkal ir stāvoklī, gaida ceturto bērniņu, visu laiku dzer un sazin vēl ko lieto,» kaimiņi ir sašutuši. Tiesa, pēc Viļa nāves un Igora apcietināšanas mājā esot iestājies pilnīgs miers. «Es pat to sievieti pēc atbrīvošanas neesmu redzējusi, augšā ir pilnīgs klusums, logs gan ir atvērts visu laiku,» ievērojusi Sņežana. «Es šajā mājā dzīvoju kopš dzimšanas, 40 gadus, bet tāds bardaks kā pēc Igora un viņa sieva ievākšanās te nekad nav bijis! Mums visi ir normāli kaimiņi, katrs remontē dzīvokli pēc savas rocības, dzīvojam draudzīgi un ievērojam uzvedības normas, bet tie divi vienkārši padarīja dzīvi neciešamu. Tagad atkal labi, ir miers.