Kāposts prezidentam lūdz apžēlot dzērājšoferi

Par naudas izkrāpšanu apsūdzētais bijušais Saeimas deputāts Andis Kāposts vairākās neformālās sarunās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu lūdzis to paglābt no soda bēguļojošu dzērājšoferi, to atrisinot caur prezidenta Apžēlošanas dienestu, šodien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījums vēsta, ka lietā, par kuru celtas apsūdzības Kāpostam, notikuma centrā ir kāds jauns puisis Aldis Zvirbulis, kuru pirms vairākiem gadiem dzērumā pie automašīnas stūres bija noķērusi policija. Zvirbulim atņēma tiesības uz diviem gadiem, piesprieda 640 latu sodanaudu un sešus mēnešus cietumā nosacīti. Taču vainīgais nosacījumus neizpildīja un aizmuka uz ārzemēm. Gadu vēlāk tiesa nolēma viņam piemērot jau reālu cietumsodu. Taču Zvirbuļa atrašanās vietu policija nezināja - viņš dzīvoja un strādāja ārzemēs, bija nodibinājis ģimeni.

Tomēr šā gada sākumā kāds Zvirbulim tuvs cilvēks - Cēsīs dzīvojošs pensionārs Voldemārs Dozītis meklēja palīdzību pie sava padomju laika darba kolēģa, vēlākā Saeimas deputāta Anda Kāposta, lai ar Valsts prezidenta pārziņā esošo Apžēlošanas dienestu minētais Zvirbulis tiktu vaļā no soda. Tas licies viegli īstenojams, jo Kāposts ar Bērziņu ir labi pazīstami - abi bija partijas biedri Zaļo un zemnieku savienībā, abi arī bijušie Saeimas deputāti. Un viņi dzīvo kaimiņu pagastos Cēsu apkārtnē, kur Kāpostam ir saimniecība, bet Bērziņam - atpūtas māja.

Raidījums vēsta, ka Kāposta saruna ar Bērziņu nav notikusi vis prezidenta oficiālajā pieņemšanas vietā, Rīgā, kur atrodas Valsts prezidenta kanceleja, bet gan Amatas upes krastā Drabešu pagastā, kur prezidentam ir lauku īpašums, jo raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka Kāposts izstāstījis problēmu un iedevis apžēlošanas lūgumu prezidentam. Bērziņš apsolījies "likuma ietvaros palīdzēt".

Savukārt Bērziņš uz jautājumiem, vai atceras šādu sarunu, atzina, ka esot bijusi saruna ar Kāpostu, kas notikusi ļoti sen, bet tās saturu neatceroties. Savukārt vai pēc tās esot nodoti dokumenti Apžēlošanas dienestam par Zvirbuli, Bērziņš atbildēja, ka neko tādu neesot darījis. Tikmēr Kāposts Dozītim un Zvirbulim licis saprast, ka ir vajadzīgs vēl 5000 eiro liels kukulis, ko 13.februārī Dozītis pie savas mājas Cēsīs, Zirņu ielā Kāpostam iedevis.

Tomēr nauda pie prezidenta nenonāca. Kāposts to arī, visticamāk, nemaz nebija domājis prezidentam nedz piedāvāt, nedz nodot. Arī laika ziņā Kāposts naudu kukulim prasīja vismaz mēnesi pēc tikšanās ar prezidentu. Sanāk, ka Kāposts naudu izkrāpis un paturējis sev, pieļauj raidījums.

Likumsargi notikušajā iesaistījās vēlāk, kad sava advokāta Artūra Zvejsalnieka mudināts, Dozītis sūdzējās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), ka Kāposts viņam izkrāpis naudu. Nozieguma atklāšanas nolūkā KNAB sāka sekot Kāposta turpmākajām darbībām. Tika piefiksētas arī viņa telefonsarunas. Kāposts vairakkārt zvanīja Bērziņam un interesējās par Zvirbuļa lietu, pretim saņemdams prezidenta apstiprinājumu, ka lieta virzās sekmīgi. Tikmēr patiesībā tā nemaz nebija. Prezidenta apžēlošanas dienests bija atklājis, ka Zvirbuļa gadījums vispār neatbilst apžēlošanas procedūrai. Tika izdots Eiropas aresta orderis un Zvirbuli no Lielbritānijas roku dzelžos nogādāja Latvijā.

KNAB komentārus atsaka sniegt, bet prokuratūra, kas tāpat kā korupcijas apkarotāji, lietai pieslēdzās jau stipri pēc Kāposta vizītes prezidenta lauku mājās, apgalvo, ka nekādi juridiski pierādījumi tam, ka prezidents pārkāpis sava amata pilnvaras, nav atrasti. To raidījumam apstiprina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš stāstīja, ka kriminālprocesā nav konstatēts kāds fakts, ka Valsts prezidents būtu izmantojis kādu iespēju vai veicis kādas darbības, lai kaut kādā veidā ietekmētu lēmuma pieņemšanu.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra Kāpostam cēlusi apsūdzību par naudas izkrāpšanu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar apsūdzību pie apsūdzētā bija vērsusies viņam agrāk pazīstama persona ar lūgumu palīdzēt, lai citai personai nebūtu reāli jāizcieš tiesas piespriestais pusgadu ilgais cietumsods.

Izmantojot šo situāciju un nolūkā prettiesiski iegūt svešu mantu, bez nodoma maksāt kukuli kādai no valsts amatpersonām, vīrietis ieguva 5000 eiro, lai tos izmantotu savām vajadzībām, teikts apsūdzībā.

Šēnberga norādīja, ka apsūdzētais vainu atzīst un viņam drošības līdzeklis patlaban nav piemērots.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Kāpostu lūdza apsūdzēt par kukuļa piesavināšanos.

KNAB paziņojumā presei norādīja, ka kukuļošanas starpniekam, kurš rīkojās notiesātās personas interesēs, tika apgalvots, ka kukulis tiks nodots valsts amatpersonai, kura atbildīga par apžēlošanas lūguma izskatīšanu.

Šķietamā kukuļa devējs un starpnieks no kriminālatbildības tikuši atbrīvoti, jo personas pēc kukuļa došanas labprātīgi paziņoja par notikušo un aktīvi veicināja noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu.