Visspilgtāk krāpšana redzama transportlīdzekļu un veselības apdrošināšanā

© F64

Apdrošināšanas nozarē krāpšana notiek, un visspilgtāk to var redzēt transportlīdzekļu apdrošināšanā un veselības apdrošināšanā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

"Veselības apdrošināšanā nepieciešamības gadījumā kontrolējam gan klientus, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, gan abas puses. Diemžēl nereti cilvēki nesaprot, ka apdrošināšanas krāpšana ir krimināli sodāma rīcība, noziegums," teica uzņēmuma pārstāve, atzīmējot, ka arī veselības apdrošināšanas jomā cilvēki ir saukti pie kriminālatbildības par krāpšanos.

Ķirse skaidroja, ka apdrošinātāji veido sistēmu, kā cīnīties ar krāpniecību - ir tehnoloģijas, cieša sadarbība. Nozares dalībnieki regulāri apmainās ar informāciju Apdrošinātāju asociācijā. "Tas nozīmē, ka krāpniekus var ķert ne tikai "post factum", bet preventīvi. Transportlīdzekļu jomā zinām - tas brauc pie tā, gaidiet. Ir izstrādāta sistēma, kā izsekojam, lai novērstu krāpšanu. Mēdz būt pat situācijas, kā rāda filmās - tās ir realitāte," teica "Ergo" pārstāve.

Krāpniecībā autotransporta jomā nedaudz mainījies raksturs. Agrāk krīzes laikā krāpniecība notika ar mērķi nomaksāt līzingu, atdot parādu bankai. Tagad līzinga portfelis ir novecojis, mašīnas ir vecas, no tām jātiek vaļā, tāpēc tiek darīts viss, lai mašīna ietu bojātu un apdrošinātājs būtu spiests maksāt. Taču, kā atzina Ķirse, krāpnieki reizēm nepadomā, ka apdrošinātājam ir tiesības nevis samaksāt atlīdzību naudā, bet gan piegādāt klientam tādu pat līdzvērtīgu automašīnu.

Novērots arī, ka tiek arī inscenētas avārijas, to shēmas ir pārdomātas, turklāt tiek īstenotas ne tikai Latvijā, bet starptautiskā mērogā. Drošības dienesti strādā augstā līmenī, un sadarbība notiek ne tikai vienas valsts līmenī, informēja apdrošināšanas sabiedrība pārstāve.

Visa intervija ar Ķirsi lasāma biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais