Briti negrib uzturēt Latvijas dzimumnoziedznieku

Lielbritānijas presē un internetā daudz publikāciju veltīts Rolandam Brīzem un viņa upurim. Viņš mēģināja izvarot sievieti Lielbritānijas pilsētā Hallā un nesen par šo noziegumu tika notiesāts.

 Viņam piespriests mūža ieslodzījums ar nosacījumu, ka vismaz astoņi gadi obligāti jāpavada ieslodzījuma vietā. Britu prese vēsta, ka R. Brīzi varētu deportēt uz Latviju.

Ir saprotama Lielbritānijas justīcijas vēlme atbrīvoties no citu valstu ieceļotājiem, kuri izdara noziegumus, jo, piemēram, R. Brīzes uzturēšana Lielbritānijas nodokļu maksātājiem izmaksājusi 150 000 mārciņu. Šajā summā ietilpst arī psihiatra palīdzība īpašā privātā medicīnas iestādē (acīmredzot domāta psihiatriska iestāde, kas specializējusies seksuālo varmāku ārstēšanā), bet viņa upuris tikmēr nav varējis iegūt visu nepieciešamo palīdzību. Tas noticis tāpēc, ka mediķi kavējās ar slēdzienu un tiesu atlika 12 reižu. Tā nesākās apmēram gadu. Visbeidzot R. Brīzem tika nozīmēta psihiatriskā ekspertīze, britu mediji nekavējās publiskot dzimumnoziedznieka diagnozi. Mūža ieslodzījums viņam piespriests, jo dzimumnoziedznieks psihiatrisku slimību dēļ atzīts par bīstamu sabiedrībai. Viņam konstatēts ilgstošs naids pret sievietēm, un arī agrāk viņš bijis vardarbīgs pret sievietēm. Saskaņā ar spriedumu daļa no soda vardarbim jāizcieš cietumā, daļa psihiatriskajā slimnīcā.

Šis gadījums raksturo cilvēktiesību atšķirības Latvijā un kaut vai tikai Lielbritānijā. Tur cilvēki iespējami izsmeļoši tiek informēti par šādiem gadījumiem. Starp citu, Apvienotās Karalistes Kriminālpolicija publicē arī meklētāko noziedznieku – ārzemnieku sarakstu un fotogrāfijas, ja pastāv aizdomas, ka viņi varētu slēpties Lielbritānijā. Savukārt Latvijā šāds saraksts vairākus gadus netiek veidots, jo Valsts policija uzskata, ka neesot tādas nepieciešamības (BNS, 2008.).

Latvijā dzimumnoziedznieku vārdu un adresi nedrīkst izpaust trešajām personām, tāpēc nav iespēju brīdināt vecākus, ka tuvumā apmeties, piemēram, pedofils. Nereti informācija, kuru saņem Latvijas sabiedrība, ir tik ļoti minimizēta, ka var radīt pat pretēju priekšstatu par to, kas īsti noticis. Neatkarīgā jau rakstīja par tiesas spriedumu, ar kuru no reāla cietumsoda tika atbrīvots vīrietis par netiklu darbību (nevis izvarošanu) veikšanu ar piecgadīgu meiteni. Informācija par viņa garīgās veselības traucējumiem, kā tika norādīts arī Neatkarīgajai, ir sensitīva. Vīrietis ir ļoti nožēlojis izdarīto, un prokurorei radās iespaids, ka viņš tādas darbības neatkārtos. Vīrietim būs jākonsultējas pie sertificēta ārsta un aizliegts tuvoties cietušajai.

Latvijā

“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.

Svarīgākais