Ja Citadeles banku neizdosies pārdot līdz šā gada beigām, tā būs jālikvidē, liecina slepens saistību dokuments, ko Latvijas vārdā parakstījuši kādreizējie finanšu ministrs Einars Repše un ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Tik drastiskas saistības Latvijas vārdā abi ministri uzņēmušies attiecībā pret Eiropas Komisiju, tāpēc tās jātraktē kā pienākumi, kuru nepildīšana var novest pie nopietnām materiālām sankcijām.
2010. gadā parakstītais saistību raksts nozīmē, ka valdībai rokas ir sasietas un acīmredzot Citadeles banka tiks pārdota, visticamāk, vēl šīs valdības laikā. Tas acīmredzot nozīmē arī to, ka, no vienas puses, valsts kasē ienāks ievērojami līdzekļi, bet, no otras puses, Latvijas valsts nevarēs izvēlēties laiku, kad labāka tirgus konjunktūra bankas pārdošanai, un piespiedu kārtā būs jāizvēlas kāds no pašreizējiem pretendentiem. Vienkārši – vai nu jāpārdod, vai jālikvidē.
Tas savukārt aktualizē jautājumu, vai izdosies atgūt tos valsts līdzekļus, kas savulaik tika ieguldīti Citadeles bankas priekšteces – Pareksa bankas – glābšanā.
Raksturīgs stils
Slepeno saistību rakstu parakstījuši divi tolaik partijas Jaunais laiks biedri. Tas parakstīts 2010. gada 3. septembrī – t. i., mēnesi pirms 10. Saeimas vēlēšanām, kuras notika 2010. gada 2. oktobrī. Tātad – brīdī, kad bija skaidrs, ka tobrīdējās valdības pilnvaras tūlīt beigsies.
Jāatgādina, ka E. Repšes darba stilam bija raksturīgs, ka valstiski ļoti svarīgu lēmumu pieņemšana tiek koncentrēta tikai viņa uzticamības personu lokā, ka tiek noteikta maksimāla slepenība un svarīgi dokumenti tiek parakstīti tieši tad, kad lēmumu pieņemšanas (valdības) pilnvaras ir spēkā vairs tikai skaitītas dienas. Piemēram, t. s. Lattelekom mierizlīgumu toreizējais tieslietu ministrs no Jaunā laika Aivars Aksenoks 2004. gada parakstīja tad, kad E. Repšes vadītā valdība jau bija demisionējusi un līdz jaunas valdības apstiprināšanai bija atlikušas tikai dažas dienas. Neatkarīgā jau rakstīja, ka šā mierizlīguma izvērtējumam nesen nezināmu iemeslu dēļ tika noteikts jauns slepenības režīms uz pieciem gadiem.
Viss slepens
Līdz šim vēl neviens privatizācijas projekts nav ticis īstenots tādā slepenībā, kā Citadeles bankas pārdošana. Visi valdības lēmumi tiek pieņemti slēgtās sēdēs, un tas nozīmē, ka, piemēram, Nacionālās apvienības pārstāvji – tieslietu ministre Baiba Broka un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš – nevar piedalīties lemšanā par Citadeles bankas privatizāciju, jo viņiem nav pielaides valsts noslēpumam. Nav izslēgta pat versija, ka B. Brokai pielaidi valsts noslēpumam nedod tieši tāpēc, lai viņa nevarētu piedalīties lemšanā par Citadeles bankas privatizācijas procesu, jo šādu lēmumu pieņemšanā tieslietu ministriem vienmēr ir bijusi būtiska loma (piemēram, pieminētais Lattelekom mierizlīgums bija jāparaksta tieši tieslietu ministram).
Kādreiz Jāņa Nagļa laikā Privatizācijas aģentūra reizi divās nedēļās rīkoja preses konferences, kurās ar žurnālistu starpniecību sabiedrība tika informēta par privatizācijas procesu. Tostarp daudz tika informēts par divu līdz šim privatizēto valsts banku – Unibankas un Krājbankas – privatizācijas procesiem, kas gan bija saistīti ar ļoti lieliem skandāliem.
Tagad par Citadeles bankas privatizāciju publicētas vien dažas preses relīzes.
Informācijas druskas
No preses relīzēm var uzzināt, ka Citadeles bankas pārdošanai piesaistīti konsultanti – franču banka Société Générale un starptautiskais juridiskais birojs Linklaters. Ar grūtībām Neatkarīgajai izdevās izprasīt dokumentus par Citadeles bankas pārdošanas Projekta vadības komitejas un Uzraudzības komitejas sastāviem.
Cita starpā Uzraudzības komitejā bez Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Ministru prezidentes biroja pārstāvjiem tika iekļauts arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kurš drīz vien tika pārcelts darbā par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Tas nozīmē, ka arī no Uzraudzības komitejas informāciju par Citadeles bankas privatizāciju tieslietu ministre B. Broka iegūt nevar.
Konsultanti pirms mēneša valdību iepazīstinājuši ar Citadeles bankas privatizācijas procesa rezultātiem. Konsultanti runājuši ar gandrīz 100 investoriem, no kuriem «vairāki» esot iesnieguši «nesaistošus piedāvājumus».
Tikmēr politiskajās aprindās klīst baumas, ka priekšlikumus iesnieguši septiņi pretendenti, no kuriem gan dažiem esot «reputācijas problēmas». «Reputācijas problēmas», visticamāk, nozīmē, ka pretendenti ir, piemēram, kādas Krievijas bankas vai Āzijas bankas. Kā zināms, Latvijas finanšu sektorā pilnībā dominē skandināvu bankas, kas savas pozīcijas netaisās zaudēt.
Finanšu koncentrācija
Pietiekami liels slepenības plīvurs klāj vēl vienu ļoti būtisku notikumu Latvijas finanšu dzīvē, ko arī paredzēts pabeigt šogad. Kad Citadeles banka būs pārdota, Latvijas valstij vairs nepiederēs neviena komercbanka, toties paredzēts koncentrēt vienās rokās visus valsts finanšu palīdzības instrumentus. Proti, paredzēts apvienot valsts akciju sabiedrību Latvijas Attīstības finanšu institūcija «Altum» (bijusī Hipotēku banka), valsts SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) un valsts akciju sabiedrīb Lauku attīstības fonds (LAF).
Šim nolūkam pērn izveidota valsts akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija (AFI), kurā šā gada laikā paredzēts iekļaut iepriekšminētās valsts struktūras. Pavisam nesen – 6. maijā – par AFI valdes priekšsēdētāju kļuva Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Valdē darbojas arī LGA un LAF pārstāvji Ivars Golsts un Aivis Ābele.
Firmas.lv informācija liecina, ka šā gada 4. februārī reģistrēta AFI pamatkapitāla apmaksāšana 400 miljonu latu apmērā. AFI padomes priekšsēdētāja ir FM valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa, padomē darbojas arī Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktora vietnieks Gatis Sniedziņš un Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Jānis Šnore.
Lai saprastu, kādi finanšu resursi tiks koncentrēti, var minēt šādus skaitļus: LAF pamatkapitāls ir 11,5 miljoni latu, Altum pamatkapitāls ir 308,2 miljoni eiro, LGA pamatkapitāls ir 79,1 miljons latu un aktīvi – ap 100 miljoni latu.
Riski un ieguvumi
Sabiedrībai netiek skaidrots, kādi būs ieguvumi no šādas valsts finanšu resursu koncentrācijas vienās rokās un kādi šeit saskatāmi riski, tostarp korupcijas riski.
Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā par AFI teikts tikai labais: «Uzsāksim pilna spektra attīstības finanšu institūcijas praktisko darbību, nodrošinot centralizētu atbalsta programmu ieviešanu un resursu koncentrāciju, sadarbībā ar privāto sektoru ieviesīsim tās profesionālu uzraudzības mehānismu. Attīstības finanšu institūcijas (AFI) darbību balstīsim uz tās meitassabiedrību uzkrāto pieredzi un resursiem atbalsta programmu ieviešanā, sniedzot valsts atbalstu veidā, kas labo tirgus kļūdas, pēc papildinātības principa.» Tāpat solīts, ka ar AFI palīdzību «izveidosim plaši pieejamu valsts atbalsta programmu ģimenēm pirmā mājokļa iegādei, lai nodrošinātu adekvātu pirmo iemaksu un izdevīgus un paredzamus kredīta nosacījumus, ar mērķi uzsākt šīs programmas darbu 2014. gada pirmajā pusgadā».
Kalendārs gan liecina, ka 2014. gada pirmais pusgads tūlīt būs beidzies.
