Par cilvēktirdzniecības upuriem visbiežāk kļūst gados jaunas sievietes, kuras vienas pašas audzina vienu vai divus bērnus, liecina organizācijas Patvērums Drošā māja dati. Tieši smagie sociāli ekonomiskie apstākļi liek sievietēm piekrist piedāvājumam doties uz ārzemēm, kur realitātē viņas tiek iesaistītas seksuālo pakalpojumu sniegšanā vai arī tiek piespiestas stāties fiktīvā laulībā.
Patvērums Drošā māja juriste Gita Miruškina pastāstīja, ka 2013. gadā palīdzība sociālās rehabilitācijas ietvaros tika sniegta 33 cilvēktirdzniecības upuriem. „Ja runājam par cilvēktirdzniecības upura portretu, joprojām tā ir gados jauna sieviete ap 25 gadu vecumu, ar vidējo izglītību, no mazpilsētas. Viņai ir viens vai divi bērni, kuri dzimuši nereģistrētās attiecībās un šos bērnus sievietei nākas audzināt vienai,” atklāj G. Miruškina. Tieši smagie sociālekonomiskie apstākļi spiež sievietes piekrist darba piedāvājumiem ārzemēs, jo viņas cer tā nodrošināt sevi un bērnus. „Sievietes sper šos neapdomīgos soļus sociālās situācijas dēļ, piedāvājums uz to brīdi šķiet tik labs, tik pievilcīgs, ka no tā nevar atteikties,” situāciju raksturo juriste.
Lai arī vairumā gadījumu cilvēktirdzniecības upuri ir sievietes, pēdējā laikā starp cietušajiem parādās arī vīrieši, taču strādāt ar vīriešu kārtas pārstāvjiem ir grūtāk. „Viņiem ir grūtāk atzīt savas kļūdas, ka bijuši neapdomīgi, iesaistīti šādā lietā, vīrieši arī nevēlas sevi atzīt par cietušajiem vai upuriem,” stāsta G. Miruškina. Līdz ar to arī policijai ir grūtāk izmeklēt šīs lietas, ja nav cietušo, bet ir tikai liecinieki.
Otra riska grupa ir cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, atpalicību, kurus ir ļoti viegli apmuļķot, apvārdot. Daudzi no cilvēktirdzniecībā iesaistītajiem nāk no sociālām institūcijām (aprūpes centriem, bērnu namiem).
Valdība šodien pieņēma Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kuras palīdzēs cīnīties ar šo noziegumu un turpinās izglītot sabiedrību, lai tā neiekristu cilvēktirdzniecības valgos. Lai arī pēdējos gados parādās informācija, ka personas ir iesaistītas piespiedu darbā, ko arī var traktēt kā cilvēktirdzniecību, tomēr joprojām lielākoties cilvēktirdzniecības upuri bijuši pakļauti seksuālai izmantošanai.