Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Latvijā \ Kriminālziņas

Karatē treneri Ukrainā teju nosit tautības dēļ

© Juris Ģigulis

Pēc ukraiņu nacionālistu uzbrukuma, divām pārdzīvotām klīniskajām nāvēm un 15 operācijām austrumu cīņu treneris Sergejs Deņisovs atkopies tiktāl, ka mājās Ventspilī atsācis trenera darbu.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka uzbrukums S. Deņisovam notika pirms četriem mēnešiem. Kā katru gadu viņš bija devies uz Ukrainu vadīt seminārus un treniņus kikboksā, taču šoreiz gandrīz mājās vairs neatbrauca. Sākotnēji treneris pat neatcerējās, kas ar viņu notika. Šobrīd atmiņas izdevies restaurēt, un izrādās, ka viņa piekaušanas pamats bijusi tautība. Īpaši jau Rietumukrainā būt krievam ir zināms risks. "Tur jebkurš tūrists, ja runā krieviski, ir krievs. Pagājušogad konflikts radās manam audzēknim, kurš te mājās ir simtprocentīgs latvietis. Ukraiņiem viņš ir krievs," stāsta S. Deņisovs.

Uzbrucēji bija svešinieki, un nav šaubu, ka viņu mērķis bija S. Deņisovu nosist. Turpat netālu bijis būvlaukums, kur varmākas apbruņojās ar metāla armatūras stieņiem un caurulēm.

Jau pēc pirmā sitiena treneris zaudējis samaņu. Neraugoties uz to, viņš ilgi un metodiski sists. Divas stundas pēc tam nogulējis zemē un bijis tik smagā stāvoklī, ka Sergeju atradušie garāmgājēji bijuši pārliecināti – cilvēks ir nomests no mājas jumta.

Treneris pieļauj, ka jebkurš cits fiziski ne tik spēcīgs cilvēks būtu nomiris. Arī ukraiņu ārsti sākotnēji attiekušies pret viņu kā pret drīzu mironi. Tomēr S. Deņisovs izdzīvoja un – vēl jo vairāk – ir atlabis pat tik tālu, ka Jaungada ballē cer nolikt kruķus malā un dejot. Ņemot vērā to, ka abas kājas bija salauztas gabalos un šobrīd kopā turas, pateicoties metāla stieņiem, atlabšana notikusi pārsteidzoši ātri.

"Milzīgs paldies Latvijas Mikroķirurģijas centra ārstiem – Jānis Krustiņš vienkārši savāca mani pa gabaliem."

J. Krustiņš atzīst, ka viņa praksē tik smagas traumas ārstēt nav nācies bieži un, iespējams, izdzīvot cietušajam patiešām izdevies, vien pateicoties lieliskai fiziskajai sagatavotībai.

Pēc notikušā treneris savu attieksmi pret cīņas sportu nav mainījis – tas, viņaprāt, ir vīrišķīgs veids, kā pašapliecināties. Tomēr piesardzīgākam ir jābūt: "Es arī saviem audzēkņiem tagad saku, nav jēgas un izredžu cīnīties ar lielu baru! Ikvienam cilvēkam ir divas rokas, un viņš var iesist divas reizes uz vienu pusi, bet – ja pretinieku ir vairāk, tajā pašā brīdī var dabūt pa pakausi, un viss. Pat ja šie uzbrucēji ir vājāki, viņu ir vairāk – tīra matemātika."

Līdztekus straujajai veselības atgūšanai nesen S. Deņisovs piedzīvojis patīkamu pārsteigumu – viņš ir nominēts Ventspils gada balvai sportā nominācijā Entuziasms sportā. Savukārt viņa audzēknis Kristaps Kārkliņš izvirzīts titulam Labākais sportists. "Pat ja neviens no mums neuzvarēs, fakts, ka esam starp nominantiem, ir liels gods. Ne jau katrs treneris vai sportists šai balvai tiek izvirzīts," saka S. Deņisovs.