Legālo narkotiku veikalus dedzina nevis iedzīvotāji, bet gan konkurenti

© Twitter

Pēdējā laikā Rīgas reģionā konstatēti vairāki gadījumi, kuros deguši neaizliegto psihotropo vielu veikaliņi. Viens no šādiem gadījumiem konstatēts šonakt Rīgā, Slokas ielā. Rīgas Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs, analizējot šos gadījumus, kā vienu no versijām pauž aizdomas par tirgus dalīšanu konkurentu starpā.

„Pēdējā laikā notikušie ugunsgrēki varētu būt skaidrojami ar tirgus dalīšanu starp neaizliegto psihotropu vielu tirgotājiem, jo konkurence deviņu mēnešu laikā ir faktiski dubultojusies – gada sākumā Rīgā bija 27 šo vielu tirgotavas, taču šobrīd policijai ir zināmas 54 šādas tirgotavas,” stāsta Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Šobrīd visus kriminālprocesus, kuros degušas šīs tirdzniecības vietas, no iecirkņiem ir pārņem Rīgas Kriminālpolicijas pārvalde, jo tie varētu būt saistīti ar negodīgu tirgus sadali. Arī nozieguma izdarīšanas rokraksts visos gadījumos ir vienāds, taču atšķiras sekas – dažos gadījumos radīti lielāki, taču citos mazāki bojājumi, informē Valsts policija.

Konkurence varētu būt saasinājusies arī tādēļ, ka policija regulāri veic pārbaudes un apgrūtina šo tirgotavu darbu – šogad deviņu mēnešu laikā Rīgas reģionā veiktas 387 pārbaudes un to laikā sastādīti aptuveni tūkstoš administratīvo pārkāpumu protokoli. Tāpat deviņu mēnešu laikā atsavināti aptuveni 10 000 iepakojumu ar aizdomīgām vielām, daļai šo vielu ekspertīžu rezultāti vēl tiek gaidīti.

„Deviņos mēnešos veiktas gandrīz 400 pārbaudes, tātad pārbaudes veicam katru dienu, bet īpaši svarīgi ir tas, ka šajā cīņā mēs neesam vieni – Valsts policija sadarbojas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts augu inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Rīgas pašvaldības policiju un citām institūcijām,” atzīst Rīgas galvenais kriminālpolicists un pateicas šiem sadarbības partneriem.

Latvijā

Ukraiņu bērniem jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču valsts vēl nav pilnībā izplānojusi, kas, kā un par kādu naudu šiem bērniem iemācīs latviešu valodu. Skolas jau tagad ceļ trauksmi. Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. septembra ukraiņu bērniem Latvijā būs pienākums mācīties klātienē.

Svarīgākais