Eiropas Parlaments (EP) vakar pieņēma 2014.-2019.gada rīcības plānu organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanai, ierosinot vairākus pasākumus, lai dotu triecienu organizētās noziedzības finanšu aktīviem un mafijas ienākumu avotiem, aģentūru LETA informēja EP Preses dienesta pārstāve Agnese Krivade.
Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā (ES) 2013.gadā darbojās teju 4000 starptautiskas noziedzīgas organizācijas. Krāpšana PVN jomā ES ik gadu izmaksā ap 100 miljardus eiro, savukārt kukuļos samaksāto līdzekļu apjoms pielīdzināms 1% no ES iekšzemes kopprodukta.
"Zaudējumi, ko ES ekonomikai nodara mafija, ir grūti aprēķināmi, bet tie varētu būt pat 4-5% no ES iekšzemes kopprodukta," norādīja EP deputāts Salvatore Iacolīno, kurš sagatavoja parlamenta pieņemtos ierosinājumus. "Rezolūcijā ierosināti konkrēti pasākumi, kas jāīsteno nākamā parlamenta pilnvaru laikā. Organizētās noziedzības izskaušana ir kopīgs uzdevums visu dalībvalstu sistēmām."
Par rīcības plānu 526 deputāti balsoja "par", 25 balsoja "pret" un 87 atturējās.
Deputāti vēlas, lai iedzīvotājiem, kas ar galīgu spriedumu notiesāti par līdzdalību organizētā noziedzībā, korupciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, visā ES būtu liegta iespēja piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās un viņi nevarētu ieņemt valsts amatus.
Deputāti arī atkārtoja aicinājumu izveidot Eiropas Prokuratūru, kas koordinētu dalībvalstīs veikto izmeklēšanas procesu un apkarotu noziegumus, kas vērsti pret ES finansiālajām interesēm. Prokuratūra jānodrošina ar vajadzīgajiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem, uzsvēra EP politiķi.
ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja dati liecina, ka nelegāli iegūti līdzekļi pasaulē ir aptuveni 3,6% no pasaules IKP, savukārt Eiropas Komisija (EK) novērtējusi, ka korupcija ES vien sasniedz aptuveni 120 miljardus eiro gadā jeb 1% no ES IKP.
Lai aizsargātu ES finansiālās intereses, būtiski efektīvāk atsavināt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, sacīja deputāti, aicinot atcelt banku noslēpumu un likvidēt nodokļu oāzes visā ES. Viņi arī mudināja dalībvalstis novirzīt atsavinātos noziedzīgos līdzekļus sociāliem mērķiem.
Deputāti prasīja stingrākus sodus par cilvēku tirdzniecību un nodrošināt vairāk aizsardzības upuriem, kā arī pauda nepieciešamību izskaust piespiedu darbu. Viņi pieprasīja uzmanību pievērst tām vietām, kurās biežāk piespiedu kārtā izmanto lētu darbaspēku.
Gūto ienākumu apjomu no cilvēku tirdzniecības ES lēš ap 25 miljardiem eiro, un tas ietekmē visas ES dalībvalstis. Pasaules tirdzniecības organizācija aprēķinājusi, ka kopējais piespiedu darbos strādājošo skaits ES dalībvalstīs ir 880 000 cilvēku, no kuriem 270 000 ir seksuālās izmantošanas upuri.
Parlaments norādīja, ka ir būtiski pieņemt kopīgu lēmumu par mafijas tipa noziedzīgu darbību definīciju, kurai būtu jāietver noziegumi, kuru veikšanā piedalījusies mafijas tipa organizācija.
Deputāti arī vēlas noteikt, ka krāpšanās sportā ir krimināli sodāma rīcība, lai pastiprinātu cīņu pret nelegālām sporta derībām.
Līdzīgi EP prasa arī noteikt, ka balsu pirkšana ir krimināli sodāma rīcība - arī gadījumā, ja tās ieguvumi ir nemateriāli.
Trešdien pieņemtā rezolūcija ierosina rīcības plānu, kas ļautu nākamajam parlamentam, EK un padomei apkarot organizēto noziedzību starptautiskā, Eiropas un dalībvalstu līmenī.
To izstrādājusi Īpašā komiteja organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos, ko izveidoja 2012.gada martā, lai novērtētu mafijas tipa darbību ietekmi uz ES ekonomiku un sabiedrību un ierosinātu tiesību aktus un citus pasākumus apkarošanai.