Šā gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā reģistrēta 101 slepkavība, kas ir par trim vairāk nekā analoģiskā laika periodā pērn, liecina Valsts policijas apkopotā informācija par noziedzības stāvokli valstī.
No visām minētajām slepkavībām 27 bijušas sadzīviska rakstura.
Šogad līdz novembrim lielākais slepkavību skaita pieaugums reģistrēts Rīgas reģionā - Rīgā un Jūrmalā, Vidzemes reģionā - Valmieras un Alūksnes apkārtnē, kā arī Aizkraukles apkārtnē.
Saskaņā ar policijas rīcībā esošo informāciju slepkavības pamatā tiek izdarītas mantkārīgā nolūkā, iezīmējusies arī tendence ar sevišķu cietsirdību izdarīt slepkavības laupīšanu laikā. Nereti slepkavības tiek izdarītas, lai slēptu citus noziedzīgus nodarījumus.
Policija prognozē, ka tendence slepkavību skaitam pieaugt varētu turpināties.
Slepkavību potenciālie apdraudējuma upuri ir dažādu sociālo grupu pārstāvji. To vidū ir gan vientuļi pensionāri un personas, kuras uzticas nepazīstamiem cilvēkiem un neievēro nepieciešamos drošības pasākumus, gan neapsargātu degvielas uzpildes staciju, lombardu un spēļu zāļu darbinieki. Tāpat slepkavību potenciālie upuri ir personas, kuru izturēšanās un uzvedība ir radījusi maldīgu priekšstatu par viņu mantisko stāvokli, kā arī personas, kuru rīcībā regulāri nonāk skaidra nauda, piemēram, taksometru vadītāji vai lauku reģionu pastnieki.
Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, par upuriem organizētām grupām, kuras izveidotas sevišķi smagu noziegumu pastrādāšanai, var kļūt arī inkasatori.
Šā gada desmit mēnešos Valsts policijā par noziegumiem pēc Krimināllikuma 116., 117., un 118.panta par slepkavībām sākti 98 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanai nosūtīti 85 procesi, no kuriem 31 sākts jau iepriekšējos gados.