Pēdējā tiesu instancē - Augstākās tiesas (AT) Senātā - nonākusi krimināllieta par Jauno ebreju kapu apgānīšanu, kurā apsūdzēti trīs skinhedu kustības pārstāvji - Vitālijs Titovs, Pāvels Voitovs un Rets Švedovs.
Izskatot šo lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa pērn 15.martā diviem apsūdzētajiem piesprieda nosacītu brīvības atņemšanas sodu, bet vienam - piespiedu darbu.
1991.gadā dzimušais Titovs tika sodīts ar astoņu mēnešu brīvības atņemšanu nosacīti, dodot viņam tikpat ilgu pārbaudes laiku. Apgabaltiesa šim apsūdzētajam arī uzlika par pienākumu nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta (VPD) piekrišanas un piedalīties probācijas programmās pēc dienesta norādījumiem.
1994.gadā dzimušajam Pāvelam Voitovam Rīgas apgabaltiesa piesprieda viena gada nosacītu brīvības atņemšanu ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Arī viņam tiesa aizliedza mainīt dzīvesvietu bez VPD piekrišanas un uzlika par pienākumu piedalīties probācijas programmās.
Savukārt 1995.gadā dzimušais Rets Švedovs pērn tika sodīts ar 40 stundu piespiedu darbu. Ņemot vērā to, ka viņš pirmstiesas procesā pāris dienas bija pavadījis apcietinājumā, no šīm 40 piespiedu darba stundām 16 tika atskaitītas.
Tāpat Rīgas apgabaltiesa nolēma no Voitova un viņa vecākiem par labu cietušajiem piedzīt kompensācijas kopumā vairāk nekā 3000 latu apmērā.
Tomēr Voitova pārstāve minēto spriedumu vēlāk pārsūdzēja, tāpēc lieta nonāca AT Krimināllietu tiesu palātā, kas šā gada 22.aprīlī attiecībā pret Voitovu atcēla pirmās instances tiesas spriedumu un notiesāja viņu no jauna par noziegumiem, kas saistīti ar kapa apgānīšanu. Kā galīgo sodu AT Voitovam noteica brīvības atņemšanu uz deviņiem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz vienu gadu, uzliekot viņam par pienākumu nemainīt dzīvesvietu bez VPD piekrišanas un saskaņā ar VPD norādījumiem piedalīties probācijas programmās.
Tāpat tiesa piedzina no Voitova par labu vairākiem cietušajiem kopumā 1742 latu morālā un materiālā kaitējuma kompensācijas. Pārējā daļā AT pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, par apelācijas instances tiesas spriedumu vēlāk tika saņemts kasācijas protests no Ģenerālprokuratūras, tāpēc lieta nonāca AT Senātā, kas rakstveida procesā to izskatīs 17.oktobrī.
Kā ziņots, Voitovs apsūdzēts par nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu un kapu apgānīšanu, Titovs - par kūdīšanu un noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanos un realizēšanu, bet Švedovs - par neziņošanu, ja droši zināms, ka izdarīts noziegums.
Rīgas apgabaltiesa pagājušā gada martā apsūdzētos atzina par vainīgiem pēc visiem viņiem inkriminētajiem Krimināllikuma pantiem.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja prokuratūrā, saskaņā ar apsūdzību jauniešu darbību rezultātā kopumā tika apzīmētas 90 kapu plāksnes un pieminekļi, bet vēl astoņi - apgāzti. Noziegums paveikts 2010.gada decembrī.
Visi apsūdzētie atrodas brīvībā, lai gan sākotnēji tiesa diviem no viņiem kā drošības līdzekli bija piemērojusi apcietinājumu. Tagad jauniešiem piemērotais drošības līdzeklis ir nodošana policijas uzraudzībā.
LETA jau ziņoja, ka aizdomās par ebreju kapu apgānīšanu policija 2011.gada janvārī aizturēja trīs jauniešus - skinhedu kustības pārstāvjus no Pārdaugavas, kuru dzimtā valoda ir krievu. To iepriekš pastāstīja toreizējais Rīgas reģiona policijas pārvaldes, pašreizējais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Visi trīs jaunieši jau pēc aizturēšanas atzinušies nozieguma izdarīšanā, taču nožēla no viņu puses neesot izskanējusi. Trijotne aizturēta 2011.gada 12.janvārī no rīta, un veiktas arī vairākas kratīšanas jauniešu dzīvesvietās un to apkārtnē. Kratīšanu laikā izņemti pneimatiskie ieroči, kā arī dažādi priekšmeti, kas paredzēti miesas bojājumu izdarīšanai. Policija uzskatīja, ka aizturētās grupas nākotnes mērķi varētu būt daudz smagāku noziegumu izdarīšana, tostarp vardarbīga vēršanās pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu.
Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis iepriekš apliecināja, ka minētie jaunieši DP redzeslokā bija nonākuši jau iepriekš. Viņš gan neatklāja iemeslus, kādēļ puiši piesaistījuši policijas uzmanību.
Līderis šajā grupā bijis 1991.gadā dzimušais puisis, kurš sākotnēji rajonā ap sevi pulcējis jauniešus, kuriem nav īsti ko darīt. Sākumā visi kopīgi skolas stadionos trenējušies vispārējā fiziskajā sagatavotībā, tad sekojusi literatūras apgūšana par nacionālsociālisma idejām, pastāstīja Ulmanis. Viņš arī pauda viedokli, ka ebreju kapu apgānīšana notikusi speciāli izraudzītā laikā, kad ebreju tauta svin svētkus.
Ķuzis teica, ka kapu apgānīšanu reāli veicis tikai viens no trim jauniešiem - 1994.gadā dzimušais, bet pārējie ideoloģiski to atbalstījuši un bijuši nozieguma līdzzinātāji. Pēc Ķuža teiktā, aizturētie jaunieši nākot no "vidēja līmeņa ģimenēm", kurās ik pa brīdim bērnu vecuma dēļ risinājušies kādi konflikti, bet vecāki nav zinājuši par jauniešu pievēršanos skinhedu kustībai un pretlikumīgo darbību veikšanu.