Rīgā, Rostokas ielā, šonakt nodegusi viena no "legālo narkotiku" bodītēm, aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele.
Visticamāk, dedzināšana notikusi mērķtiecīgi, jo ugunsdzēsējiem kiosku šonakt nācies dzēst divreiz - pirmais izsaukums saņemts plkst.1.13, kad būda degusi divu kvadrātmetru platībā. Plkst.2 ugunsdzēsēji darbu pabeiguši, bet plkst.4.35 saņemts atkārtots izsaukums. Otrajā reizē kiosks dedzis jau sešu kvadrātmetru platībā un liesmas pārmetušās arī uz blakus esošo "Plus punkts" kiosku divu kvadrātmetru platībā.
"Legālo narkotiku" bodīte ir nopostīta.
Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas Pašvaldības policijā (RPP), konkrētais kiosks jau šā gada septembrī piedzīvojusi divus ugunsgrēkus, raisot aizdomas par to, ka kiosku kāds mēģinājis nodedzināt apzināti.
Rīgas Pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes priekšnieks Artis Strāders Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas jautājumu komitejas sēdē ceturtdien pastāstīja, ka kiosku kāds pirmo reizi mēģinājis dedzināt 6.septembrī. Pēc tam būves īpašnieki uz kioska stūra uzstādījuši videokameru, kas gan izrādījusies butaforija. 21.septembrī kiosks no ārpuses aizdedzies atkārtoti.
Strāders pastāstīja, ka kiosks Rostokas ielā ir spilgts piemērs tam, cik klaji šī rūpala darboņi ignorē likumus - kiosks februārī bez jebkādas saskaņošanas būvvaldē vai mēģinājumiem noslēgt nomas līgumus vienkārši novietots uz pašvaldībai piederošas zemes, turklāt ielu sarkano līniju robežās.
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija nesaskaņoto tirdzniecības vietu Rostokas ielā konstatējusi šā gada 12.februārī. Noskaidrots, ka tā īpašnieks ir SIA "Best Group Latvia", bet kioska iznomātājs ir SIA "Baltic Forest Manager". Pārbaužu laikā "Baltic Forest Manager" pārstāvji uzrādījuši darba līgumus, kases aparāta dokumentāciju, pavadzīmes, kā arī kioska nomas līgumu, kurā norādītā adrese, Zolitūdes ielā 34a, realitātē nemaz neeksistē.
Izpilddirekcija nosūtījusi vairākus aicinājumus SIA "WDK Demolition" īpašniekam Danielam Kominaram iesniegt dokumentus, kas apstiprina kioska lietojuma tiesisko pamatojumu, taču atbildes tā arī nav saņemtas.
Šā gada jūlijā kiosks nonācis Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) redzeslokā kā "legālo narkotiku" tirdzniecības vieta. RPP darbiniece 3.jūlijā veikusi kontrolpirkumu, par kuru netika izsniegts darījumu apliecinošs dokuments, pēc kā kioskā izņemti 98 iepakojumi "legālo narkotiku", kas nodoti Valsts policijai tālāko procesuālo darbību veikšanai, kā arī uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība.
Dažas dienas vēlāk, 8.jūlijā, kioskā izņemts vēl 51 iepakojums "legālo narkotiku'', kas nodoti policijai, bet dienu vēlāk, 9.jūlijā, izņemts viens iepakojums "legālo narkotiku'', turklāt kontrolpirkuma laikā netika izsniegts darījumu apliecinošs dokuments. SIA "Baltic Forest Manager" valdes loceklis Dailis Kušķis uzaicināts ierasties policijā, taču biznesmenis tā arī nav ieradies. Arī 9.jūlijā izņemtais iepakojums nodots Valsts policijai, kā arī nosūtīta informācija Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldei.
Neilgi pēc šiem trim reidiem kioska īpašnieki kases lodziņam aizsituši priekšā būvmateriāla plāksni, kurā izgriezuši tik niecīgu caurumu, lai tajā varētu vien iebāzt roku ar naudu un pretī padot nelielo augu maisījuma iepakojumu.
16.septembrī, kārtējās pārbaudes laikā, sadarbojoties ar Rīgas domes Būvinspekcijas darbiniekiem, izņemti vēl 22 "legālo narkotiku'' iepakojumi, kuri nodoti Valsts policijai tālāko procesuālo darbību veikšanai. Kopumā RPP par minētā kioska darbību saņemtas trīs sūdzības un divi izsaukumi.
Valsts ieņēmu dienests (VID) šā gada 18.septembrī pieņēmis lēmumu anulēt Kušķim piederošā uzņēmuma "Baltic Forest Management" saimnieciskās darbības atļauju Zolitūdes ielā 34a, un 24.septembrī VID amatpersonas veica kioska apzīmogošanu. Jau nākamajā dienā, 25.septembrī, uzliktais apzīmogojums uz kioska ticis norauts, tomēr RPP darbinieki, apsekojot kiosku, pagaidām nav konstatējuši, ka saimnieciskā darbība būtu atsākta.
LETA jau ziņoja, ka, pēc RPP datiem, Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pašlaik darbojas 39 tirdzniecības vietas, kur var iegādāties "legālās narkotikas", un tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā šā gada sākumā, kad Rīgā apzinātas 20 šādas tirdzniecības vietas. Sliktākā situācija ir RPP Latgales pārvaldes administratīvajā teritorijā, kur dažu mēnešu laikā šādu tirdzniecības vietu skaits palielinājies no četrām līdz 15.
Latvijas Narkologu asociācijas priekšsēdētāja Astrīda Stirna šonedēļ domes sēdē norādīja, ka ik mēnesi uz pārbaudēm tiek atvesti ap 100 jauniešu kas lietojuši "legālās narkotikas", aptuveni puse no tiem ievietoti stacionārā. Daļa jauniešu mediķu aprūpē nonāk atkārtoti, kas liecina, ka no šīm vielām veidojas atkarība.
Lai efektīvāk spētu cīnīties ar šo problēmu, RPP izveidota īpaši šim mērķim paredzēta policistu vienība. Vienlaikus pašvaldība vēlas, lai papildus grozījumiem likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību", kas ļaus noteikt pagaidu ierobežojumus psihoaktīvu vielu vai to saturošu izstrādājumu izgatavošanai, iegādei un izplatīšanai, tiktu izstrādāts tiesisks regulējums, kas ļautu pašvaldībai nekavējoties slēgt tās administratīvajā teritorijā esošās tirdzniecības vietas, kas realizē jaunās psihotropās vielas.
Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzevičam (GKR) izteikts aicinājums organizēt jaunu Rīgas domes saistošo noteikumu izstrādi, ar kuriem tiktu liegta psihotropo vielu tirdzniecība ārpus aptieku tīkla. Tādējādi būtiski uzlabotos pašvaldības iespējas ātrāk panākt šādu vietu slēgšanu.
Patlaban RPP regulāri veic pie "legālo narkotiku" tirdzniecības vietām pastiprinātu patrulēšanu un sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm, regulāri veicot reidus un kontrolpirkumus, izņemti 2745 iepakojumi ar dažādiem augu maisījumiem, kas nosūtīti uz ekspertīzi. Sadarbībā ar Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu, Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts augu aizsardzības dienestu un Rīgas pilsētas būvinspekciju patlaban ir panākta 46 "legālo narkotiku" tirdzniecības vietu aizvēršana, taču tajās vai jaunās vietās uzsāk tirdzniecību citi uzņēmumi.