Tiesa naudas legalizēšanas kriminālprocesā apcietinājusi Aleksandru Rudišu

Šodien Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa aiz slēgtām durvīm nolēmusi apcietināt Aleksandru Rudišu, kurš tiek turēts aizdomās par dalību naudas atmazgāšanā, par ko ierosināts kriminālprocess, šovakar ziņoja Latvijas Televīzija raidījumā "Panorāma".

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Rudišs varētu būt iesaistīts noziedzīgā grupējumā. Šajā krimināllietā, kurā Finanšu policija aizdomās tur 15 personas, iespējams, atmazgāti 8,7 miljoni latu un valstij nodarīti zaudējumi 1,5 miljonu latu apmērā.

Rudišs ir ziedojis naudu "Rīcības partijai".

Kā ziņoja raidījums, policijai jau iepriekš bijušas aizdomas, ka caur "Rīcības partijas" kasi tiek legalizēta "netīrā nauda".

Jau ziņots, ka "Rīcības partijas" valdes priekšsēdētājs Normunds Grostiņš iepriekš noliedza masu medijos izskanējušo informāciju, ka viņa vadītajai partijai ir problēmas ar ziedojumu legalitāti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā internetā ievietotā informācija liecina, ka "Rīcības partija" šogad ziedojumos kopumā saņēmusi 7812,76 latus, no tiem Aleksandrs Rudišs veicis 34 ziedojumus kopumā 6515 latu apmērā.

Grostiņš savā paziņojumā iepriekš apgalvoja, ka "visi ziedojumi partijai ir stingri atbilstoši Latvijas likumiem". Partijas darbu regulāri pārbaudot KNAB. Nekādas kratīšanas "Rīcības partijas" birojā neesot notikušas, un nekādi jautājumi no policijas neesot saņemti.

LETA jau ziņoja, ka, apturot noziedzīgu grupējumu, kas šogad varētu būt legalizējis 8,7 miljonus latu noziedzīgi iegūtu līdzekļu un izvairījies no 1,5 miljonu latu nodokļu maksāšanas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) 13 kratīšanās Rīgā atradis un izņēmis 71 238 latus skaidras naudas.

Kopumā noziedzīgās shēmas organizēšanā bija iesaistītas 15 personas, un tā izveidota ar mērķi izvairīties no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas, iepriekš informēja VID.

Noziedzīgā shēma izveidota, lai sniegtu pakalpojumus vairāk nekā 100 klientiem, un grupējums naudas atmazgāšanas pakalpojumus sniedzis ne tikai Latvijas rezidentiem, bet arī uzturējis plašu ārzonas uzņēmumu tīklu, nodrošinot Krievijas un citu NVS valstu uzņēmumu līdzekļu noziedzīgās izcelsmes slēpšanu un legalizāciju.

Kratīšanu gaitā ir izņemti vairāk nekā desmit ārzonas uzņēmumu reģistrācijas dokumenti, kā arī to banku kontu piekļuves un autorizācijas rīki Kirgīzijas, Moldovas un citu valstu kredītiestādēs.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais