Eiropas Cilvēktiesību tiesā nolasīts spriedums, kas turpmāk varētu kalpot kā precedents Latvijas budžeta sistemātiskai dīrāšanai. Proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) apmierinājusi bijušā ieslodzītā prasību par morālo kompensāciju, jo cietumā viņam bijis jādzīvo pārāk skaudros apstākļos.
47 gadus vecā Viktora Jeronoviča kabatas kļūs par 5000 eiro biezākas, jo tiesa konstatējusi, ka Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijā paredzēto spīdzināšanas aizliegumu.
V. Jeronovičs ir Latvijas nepilsonis un iepriekš trīs reizes sodīts. 1998. gada 25. aprīlī viņš ar savu kompanjonu iegāja namā, kas atrodas Skolas ielā, uzbruka kādam vīrietim, piekāva viņu un nolaupīja mantas 15 latu vērtībā. Policija ļaundarus aizturēja netālu no nozieguma vietas. Rīgas apgabaltiesa abus vīriešus atzina par vainīgiem laupīšanā, kas izdarīta atbildību pastiprinošos apstākļos, un piesprieda Viktoram deviņus gadus aiz restēm. Sūdzības rakstā ECT viņš nemin abstraktus pārkāpumus, bet raksta konkrētus faktus. Proti, pēc notiesāšanas Viktors vairākas reizes tika pārvietots ar speciālo dzelzceļa vagonu starp brīvības atņemšanas vietām, kurās viņš izcieta piespriesto sodu, – Daugavpils cietumu, Grīvas cietumu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoriem. Vairākumā gadījumu transportēšana notika vēlās vakara stundās vai naktī. Pirms transportēšanas Viktors tika turēts cietuma kamerā, kas ir paredzēta notiesāto sagatavošanai konvojēšanai, bet nav paredzēta pastāvīgai dzīvošanai.
Savukārt Daugavpils cietumā viņu ievietoja pieņemšanas nodaļā, kurā bija septiņas īslaicīgās uzturēšanās telpas. Sešas no tām bija vienvietīgas, aprīkotas tikai ar soliem. Telpā, kur uzturējās vairāki ieslodzītie, bija galds, soli, plaukti somām un ventilācija. Tās izmērs 22,2 kvadrātmetri. Sanitārais mezgls bija ierīkots ārpus šīm telpām, notiesātos no kamerām uz tualeti izveda nepieciešamības gadījumā pēc pieprasījuma. Viktoram nebija iespēja piedalīties kasācijas instances tiesas sēdē, kaut viņš bija lūdzis nodrošināt savu klātbūtni. ECT ieslodzītais prasīja 7000 eiro morālo kompensāciju, taču tiesa nolēma, ka Latvijai būs jāmaksā 5000 eiro.
Zvērināts advokāts Aloizs Vaznis, komentējot spriedumu, norāda, ka ieslodzīto tiesības ir reglamentētas un, ja tās pārkāpj, nav brīnums, ka valstij jāmaksā sāpju nauda. Ja cietumnieki zinātu visas likumu nianses, iespējams, ka šādu gadījumu būtu krietni vairāk. "Specifiskos likumus bieži vien nezina pat juristi, līdz tiem nākas saskarties ar šiem jautājumiem. Piemēram, spīdzināšana nav tikai sišana, duršana vai nagu maukšana, bet arī pratināšanas pārkāpumi," saka advokāts.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte Neatkarīgajai stāsta, ka kopš 2007. gada maija, kad viņš kļuva par Latvijas cietumu šefu, šis ir otrais gadījums, kad ieslodzītais uzvar ECT. Ņemot vērā finansējuma samazināšanu ieslodzījuma vietām, aktuāls ir jautājums, vai Viktora panākums neradīs domino kauliņu efektu, jo bez viņa Latvijā ir vairāk nekā 7000 ieslodzīto, kuri dzīvo tādos pašos apstākļos kā savulaik Viktors.
"Higiēnas prasības cietumos tiek ievērotas, ēdiens ir normāls. Tomēr jāpatur prātā, ka pēdējo 50 gadu laikā Latvijā nav uzcelts neviens jauns cietums un tuvākajā laikā arī netiks būvēts. Lēmumi tiesās ir atkarīgi tikai no tiesu cilvēkiem. Ja viņiem mūsu argumenti nebūs pietiekami svarīgi, valstij nāksies maksāt," saka V. Puķīte. Lai samaksātu Viktoram 5000 eiro, IVP vērsīsies ar prasību valdībā.