Izglītības un zinātnes ministrija rosina saglabāt pašreizējo matemātikas, mūzikas un sporta stundu skaitu, liecina noteikumi par valsts pamatizglītības standartiem, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kurus otrdien skatīs valdība.
Izglītības iestādēm būs iespēja izvēlēties starp diviem mācību priekšmetu un stundu plāna variantiem - līdzšinējo un alternatīvo -, kas paplašina skolas izvēles iespējas organizēt mācību procesu atbilstoši savām attīstības plāna prioritātēm. Taču arī alternatīvajā variantā tiek saglabāts jau pašlaik noteiktais matemātikas un mūzikas stundu skaits, kas sākotnēji netika paredzēts.
Izvērtēt matemātikas stundu skaita nesamazināšanu jūnija sākumā uzdeva Ministru kabinets. "Jums ir skaidrs mandāts noturēt matemātiku," toreiz sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Savukārt pret minimālo noteikto mācību stundu mūzikai samazināšanu iebilda gan mūzikas skolotāji, gan arī Dziesmu un deju svētku virsdiriģenti.
Lai arī nozares pārstāvji vairākkārtīgi ir pauduši, ka sportam būtu jāatvēl trīs mācību stundas nedēļā, abos plānos tiek saglabāts pašreizējais mācību stundu skaits - divas stundas.
Noteikumu projektā tiek piedāvātas izglītības iestāžu autonomijas iespējas, lai izglītības iestādes varētu izvēlēties, kuram no mācību priekšmetiem piedāvāt lielāku stundu skaitu atkarībā no skolas izvēlētā virziena un skolēnu vajadzībām. Noteikumu projekta pielikumos pievienotajos izglītības programmu paraugos ir noteikts, ka izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, izvēlas vienu no piedāvātajiem izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāna variantiem.
Mācību priekšmetu un mācību stundu plāna pirmais variants nosaka katra mācību priekšmeta un mācību stundu plāna optimālo mācību stundu skaitu. Mācību stundu skaitu papildina katra izglītības iestāde pati, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā, izņemot 3., 6. un 9.klasi, kur noteikts nemainīgs stundu skaits. Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izglītības iestāde, kas īsteno humanitārā vai sociālā virziena pamatizglītības programmu, var noteikt papildu mācību stundu skaitu kādā no šīs jomas mācību priekšmetiem.
Savukārt, izvēloties mācību priekšmetu un mācību stundu plānu otro variantu, izglītības iestāde turpina īstenot šobrīd lietoto izglītības programmu, kuras paraugu apstiprinājusi IZM.
Ministrija akcentē, ka principi, kuri tika ņemti vērā, nosakot noteikumu projekta pielikumos ietvertos mācību stundu plāna variantus, ir izglītības iestādes autonomijas saglabāšana un patstāvīga mācību procesa plānošanas atbalstīšana izglītības iestādē. Tas nepieciešams, lai izglītības iestādēm dotu izvēles iespēju turpināt līdzšinējo mācību procesu vai arī veidot savu mācību priekšmetu un mācību stundu plānu ar atšķirīgu mācību stundu skaitu nedēļā.
Tāpat noteikumu projekts paredz, ka no 2014./2015.mācību gada pirmo svešvalodu bērni sāk apgūt no 1.klases. Patlaban svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.
Savukārt, lai veicinātu veselīga dzīvesveida popularizēšanu, noteikumu projektā 1. līdz 9.klasei ir paredzēta iespēja mācību stundās iekļaut divu līdz trīs minūšu dinamiskās pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
Plānots arī, ka ar 2013./2014.mācību gadu, beidzot 3.un 6.klasi, bērnu iegūtās zināšanas un prasmes vērtēs ar valsts diagnosticējošo, nevis valsts pārbaudes darbu palīdzību. Kā norāda ministrija, šāda zināšanu un prasmju pārbaudes forma veicina skolēnu sasniegumu dinamikas izpēti ilgtermiņā un 3.klasē neietekmē vērtējumu mācību priekšmetā gadā.
Jaunie noteikumi izstrādāti saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas nosaka, ka, Ministru kabinetā (MK) apstiprinot noteikumus par valsts pamatizglītības un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem, jāpievieno arī šo standartu prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi. Grozījumi arī nosaka, ka IZM izstrādā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus.
Noteikumu projekta mērķis ir atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam pievienot noteikumiem par valsts pamatizglītības standarta un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem šo standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus. Pievienoti ir humanitārā un sociālā virziena, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena, profesionāli orientētā virziena programmas paraugi pamatizglītības ieguvei klātienes, vakara (maiņu) un neklātienes formā. Pievienoti arī pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, sociālās korekcijas izglītības programmas un speciālās izglītības programmu paraugi.