Pēdējo desmit gadu laikā par 27% ir audzis to skolēnu skaits, kas vispārējās vidējās izglītības programmā apgūst matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmas, kurās mācību priekšmeti ķīmija un fizika ir obligāti, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistikas dati.
Kā aģentūru LETA informēja IZM Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļā, Tautsaimniecības padomes eksperti ir pauduši viedokli, ka, lai veicinātu kvalificēta darba spēka ar dabaszinātnēm saistītās nozarēs sagatavošanu, ir jānosaka obligātie ķīmijas un fizikas eksāmeni vispārizglītojošo skolu beidzējiem.
Savukārt IZM speciālisti uzskata, ka obligātie centralizētie eksāmeni eksaktajās jomās būtu noderīgi mācību satura apguves monitoringam, bet neveicinās skolēnu interesi par priekšmetiem un nozari.
IZM uzskata, ka dabaszinātņu apguves pilnveidei un skolēnu veiksmīgākai profesionālai orientācijai lietderīgi būtu Latvijas augstskolām, kurās piedāvā ar dabaszinātnēm un tehnoloģijām saistītas studiju programmas, izvērtēt iespēju iekļaut uzņemšanas prasībās centralizēto eksāmenu sertifikātu fizikā un ķīmijā nepieciešamību.
IZM speciālisti uzskata, ka obligāta fizikas un ķīmijas eksāmena ieviešana vidējās izglītības apguves noslēgumā varētu samazināt to skolēnu skaitu, kuri izvēlas apgūt matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmas, vairāk izvēloties humanitārā un sociālā virziena programmas, kurās fizikas un ķīmijas priekšmetu vietā jāapgūst integrēts dabaszinību kurss.
IZM atbalsta dabas zinātņu priekšmetu - fizikas un ķīmijas - turpmāko apguvi, saglabājot skolēniem pieejamās apgūstamo izglītības programmu izvēles iespējas, jo skolēnu interesi par mācību priekšmetu un sasniegumus tajos primāri veicina apgūstamais mācību saturs, mācību vide un izmantotās mācību metodes, nevis gatavošanās gala pārbaudījumam.
Arī turpmāk IZM prioritāte būs veicināt topošo studentu interesi par eksaktajiem studiju virzieniem, veicot budžeta vietu pārdali studiju virzienos, kas jau patlaban veido darbaspēka pārprodukciju, piešķirot papildu budžeta vietas jomās, kur drīzumā akūti trūks profesionāļu.
Šajā procesā IZM vadīsies pēc darbaspēka pieprasījuma prognozēm un Ekonomikas ministrijas pētījuma "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm", informē ministrijā.