Ja Saeima apstiprinās nule izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, tad no šā gada 1. septembra visu mācību un metodisko literatūras iegādi finansēs no valsts līdzekļiem, kas gan prasīs no budžeta vēl apmēram pusmiljonu latu.
Vecāku pienākums turpmāk būs bērnus nodrošināt tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem.
Tiesībsargs Juris Jansons jau pērn vērsa uzmanību uz problēmu, ka netiek pildīts likums par izglītību bez maksas un vecākiem ir uzlikts pārmērīgs slogs, ik mācību gadu sagatavojot savus bērnus skolas gaitām. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija beidzot ir vienojusies par grozījumu projektu un radusi risinājumu bezmaksas izglītības nodrošināšanai.
Vairāki komisijas locekļi gan teica, ka dažviet dokuments pārvēršas detalizētā instrukcijā, sīki tiek uzskaitīts, kas ir mācību materiāli vai individuālie mācību piederumi. Ik pa laikam sēdes laikā izskanēja izsaucieni: «Tas ir absurds!» Tomēr J. Jansons, kurš bija ieteicis tik sīku uzskaitījumu, norādīja, ka vēlējies tikai konkretizēt to lietu klāstu, kas būtu jāiegādājas vecākiem. Pārāk bieži skolu norādījumi esot tik izplūduši, ka tas novedot pie lielām interpretācijām un pie tā, ka vecākiem galu galā jāiegādājas pat grāmatas un darba burtnīcas. Arī par šo jautājumu, par kuru jau kaismīgi debatēts visu gadu, ir panākts zināms kompromiss. Darba burtnīcas atzītas par mācību grāmatām pielīdzināmu materiālu, par kura finansēšanu atbildīga valsts, un skolas vairs nedrīkstēs pieprasīt vecākiem tās pirkt par savu naudu. No ģimenes budžeta jāiegādājas personīgie lietošanas piederumi, proti, kancelejas preces, apģērbs, apavi, atsevišķu mācību priekšmetu obligātā satura apguvei vajadzīgais specifiskais apģērbs un apavi, higiēnas piederumi un materiāli, kas izmantojami mācību procesā, radot produktu savām vajadzībām. Dokuments paredz, ka par šo lietu klāstu tiesīga lemt būs katras skolas vai izglītības iestādes padome.