Izglītības ministrs atvainojas par veselības nozari aizskārušajiem izteikumiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde paudusi neizpratni un nosodījumu par izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) izteikumiem, raksturojot situāciju veselības aprūpē, un prasa ministra atvainošanos, aģentūru LETA informēja arodbiedrības pārstāve Ija Rudzīte. Savukārt ministrs jau ir publiskojis atvainošanos mediķiem.

"Doma, ka cilvēka dzīvības glābšana un veselības uzlabošana nav ieguldījums, kas jūtams visa mūža garumā, vien liecina par ministra intelekta līmeni un nav plašāku komentāru vērta. Savukārt mēģinājums popularizēt neformālos maksājumus, lai attaisnotu zemo mediķu darba samaksu, pazemo gan mediķus, gan pacientus un ir krasā pretrunā ar cīņu pret korupciju," uzsver mediķi.

Dombrovskis otrdien TV3 ziņu sižetā paziņoja, ka skolotāju algas, salīdzinot ar mediķu algām, ir prioritāte, un pedagogi algas pielikumu pelnījuši vairāk nekā ārsti. Izglītības ministrs uzskata, ka pedagogu darba rezultāti izpaužas visas dzīves garumā un tiem ir atdeve ilgtermiņā, savukārt mediķu darba uzdevums ir vai nu cilvēka glābšana burtiskā nozīmē, vai arī, piemēram, sāpju samazināšana. Ministrs atklāti norādīja, ka cilvēki nereti ir gatavi mediķiem piemaksāt par pakalpojumiem ārpus kārtas. "Ja ņemam vērā mediķu iespējas piesaistīt finansējumu, pedagogiem tās ir mazākas," norādīja Dombrovskis.

Šie izteikumi mediķus aizvainojuši, tāpēc LVSADA pieprasīja izglītības ministram nekavējoties publiski atvainoties par veselības nozares darbinieku goda un cieņas aizskārumu.

"Ja atvainošanās izpaliks, LVSADA rezervē sev tiesības uzskatīt, ka ministra izteiktais viedoklis atspoguļo viņa pārstāvētās partijas attieksmi pret veselības nozari," teikts arodbiedrības paziņojumā.

Veselības nozares speciālisti norāda uz medmāsu niecīgajām algām, kas bieži ir mazākas par 200 latiem, turklāt medmāsām nav iespējams saņemt "pateicību aploksnes". Augsti kvalificēti ārsti nereti saņem ap 240 latiem pēc nodokļu nomaksas. Mediķi apšauba, ka Dombrovskis ir izpētījis reālo situāciju veselības aprūpē, un norāda, ka, samazinoties izglītojamo skaitam valstī, skolotāju trūkums nav tik jūtams kā profesionāļu iztrūkums veselības nozarē, kuru ietekmē plašs aizbraucēju pulks - augsti kvalificēti ārsti dodas strādāt uz Franciju, Vāciju, Norvēģiju, medmāsas kolektīvi pamet Latviju, lai dotos strādāt Vācijā.

Veselības ministrija valsts nākamā gada budžetā cer iegūt papildus 36,6 miljonus latu, par prioritāti izvirzot mediķu algu palielināšanu, rindu mazināšanu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paplašināšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas speciālisti norāda, ka ministra salīdzinājums, runājot par pedagogu un mediķu atalgojumu, nav bijis pārāk veiksmīgs un tika pārprasts. "No sirds atvainojos visiem mediķiem, kurus aizskāra mani izteikumi," uzsver Vjačeslavs Dombrovskis.

Pamatojot to, kāpēc pedagogiem algu pielikumam obligāti ir jābūt jau no nākamā gada sākuma, ministrs norādīja -, ja starp valsts sektoriem algu paaugstināšanas jautājumā ir jāizvēlas prioritātes, tad jāņem vērā, ka, piemēram, mediķiem ir iespēja darboties arī komercmedicīnas jomā, strādājot privātklīnikās, savukārt skolotāju iespējas strādāt savā profesijā uz komerciālajiem noteikumiem ir stipri ierobežotas. Tas pats attiecas uz augstskolām, kuras finansējumu atalgojumam var piesaistīt arī no studentu mācību maksām. Ministrs arī pauda cerību, ka veselības ministre Ingrīda Circene (V) neapvainosies par šādiem izteikumiem.

Otrdien, uzrunājot Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātus, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka ir skaidrs, ka pedagogiem Latvijā ir nepiedodami zemas algas. Tāpat ir ar mediķu, glābēju un policistu algām. Tāpēc ir jādomā par algu pieaugumu visos valsts pakalpojumu sektoros.

"Šā brīža situācija ir tāda, ka valsts burtiski "plīst pa vīlēm" un finansējums steidzami ir vajadzīgs ļoti daudzās jomās. Lai būtu iespēja celt algas valsts pakalpojumu sektorā, ir jārūpējas par ekonomikas attīstību un jādomā par uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē, lai valsts budžetā ienāktu vairāk līdzekļu," uzskata Vjačeslavs Dombrovskis.

Latvijā

Kamēr Rīgā politiķi sirdīgi diskutē par nākamā gada valsts budžeta izdevumu daļu, tikmēr Limbažos pašvaldība meklē veiksmīgāko modeli sadarbībai ar uzņēmējiem, gatavojas Nēģu dienai Salacgrīvā un prāto, vai nepārdēvēt vēsturiskās ēkas un vietas senajos vārdos, tostarp vecpilsētu, kas Hanzas savienības laikos dēvēta par Lemiseli.

Svarīgākais