Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns uzskata, ka pašreizējā finansējuma apstākļos augstākajā izglītībā Latvijā būtu grūti izveidot vienu zinātnes universitāti, jo līdzekļu šādas augstākās izglītības iestādes izveidei nepietiek nevienai augstskolai.
Turklāt pat tad, ja finansējums šādam mērķim tiktu atrasts, šāda tipa universitātei tāpat būtu grūti konkurēt ar zinātnes universitātēm rietumvalstīs, aģentūrai LETA sacīja Skujāns.
Piedevām vienas zinātnes universitātes izveidošanas gadījumā, kas, visticamāk, atrastos Rīgā, visa Latvijas teritorija tiktu noplicināta augstākās izglītības pieejamība.
Pēc rektora domām, pagaidām nav iespējams arī veikt kategorisku universitāšu un augstskolu sadalīšanu pa nozarēm, jo, saliekot vienā augstskolā līdzīgās mācību programmas, tiktu sagrautas struktūras, kurās jau iepludināti miljoniem latu.
Turklāt, ja, piemēram, Jelgavā veidojas mašīnbūves centrs, reģionā ir jāsaglabā speciālistu sagatavošanas iespējas. Tāpat LLU rektors uzsver arī viņa vadītās universitātes atšķirības informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanā, kas atšķirībā no citu augstskolu piedāvātajām programmām ir vērstas tieši uz sagatavošanu praktiskam darbam.
"Vispirms nedrīkstam pazaudēt attīstības iespējas visā valsts teritorijā, un tad var nākt pa kādai pērlei," uzsver rektors, piebilstot "to, kur šāda pērle parādīsies, mēs šobrīd vēl nevaram pateikt".
Tādēļ kā optimālāko sadarbības veidu starp valstī esošajām augstākās izglītības un zinātnes institūcijām Skujāns uzskata tā saucamo "horizontālo sadarbību", augstskolām meklējot sadarbības iespējas pieredzes apmaiņai, kā arī sadarbojoties dažādu "naudietilpīgu" pētniecībai nepieciešamo iekārtu iegādei.
"Neko nedarīt arī nevar - jānostiprina savstarpējās attiecības," pārliecināts Skujāns, piebilstot, ka, iespējams, daudzus uz to pamudinās ne tikai krīze, bet arī saceltā ažiotāža ap Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidotās darba grupas priekšlikumiem.
Jau ziņots, ka vairums ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) un izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) vadītās darba grupas locekļu pagaidām izšķīrušies par atbalstu tādam scenārijam augstākās izglītības un zinātnes attīstībā, kas neparedz valsts iniciētas izmaiņas augstākās izglītības un zinātnes iestāžu skaita ziņā, bet sola atbalstu pašu iestāžu rosinātiem apvienošanās pasākumiem.
Līdz ar to pagaidām tiek plānots, ka darba grupas gatavotajā pamatziņojumā tiks ietverts šis - pirmais no tālākās attīstības modeļiem. Savukārt abi pārējie darba grupā izstrādātie scenāriji ziņojumam tiks pievienoti pielikumā, norādot to, ar cik un kuru cilvēku balsīm tas atbalstīts.
Kā ziņots, otrais no darba grupā izskatītajiem variantiem paredz sistēmu pārveidot tā, ka daļa augstākās izglītības un zinātnes institūciju tiek konsolidēta un pakāpeniski izveidota zinātnes universitāte, vienlaikus kā atsevišķas institūcijas saglabājot reģionālās un mākslas augstskolas, kā arī atsevišķas profesionālās augstskolas. Jaunizveidotās zinātnes universitātes uzdevumi tādā gadījumā būs atbildība par strukturālo pārmaiņu mērķu un uzdevumu sasniegšanu attiecībā uz nacionālo konkurētspēju.
Savukārt pēdējais modelis paredz augstākās izglītības un zinātnes institūciju konsolidāciju un pārveidi pēc nozaru grupu principa, atkal saglabājot neskartas reģionālās un mākslas augstskolas. Šādā veidā varētu tikt izveidotas nozaru grupu universitātes, piemēram, dabas un inženierzinātņu universitāte, sociālo un humanitāro zinātņu universitāte un citas. Universitāšu uzdevumi tādā gadījumā būtu atbildēt par savas nozaru grupas ieguldījumu strukturālo pārmaiņu mērķu un uzdevumu sasniegšanā.
Augstskolu finansēšanas sistēmā savukārt plānots pāriet uz rezultātos orientētu finansēšanas modeli, pēc Latvijas Studentu apvienības rosinātā principa "nauda seko kvalitātei" vērtējot katrai iestādei izvirzīto kvalitātes rādītāju sasniegšanu, bet it īpaši Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai svarīgo kvalitātes rādītāju nozīmi.
Augstākā līmeņa (maģistrantūras un doktorantūras) studijām paredzētais finansējums savukārt tiktu koncentrēts tajās institūcijās vai to apvienībās, kam ir pietiekama kapacitāte attiecīgā līmeņa studiju nodrošināšanai un atbilstoši kvalitatīvie un kvantitatīvie darbības rezultāti šajos izglītības līmeņos.
Uzsvērta arī nepieciešamība palielināt privāto finansējumu no valsts budžeta finansētajām augstskolām, ko plānots sasniegt, nodrošinot Latvijas uzņēmējiem interesantu augstākās izglītības programmu un mūžizglītības piedāvājumu. Vienlaikus paredzēts likvidēt atšķirības publiskā finansējuma piesaistes un izlietojuma jomā starp publiskajām un privātajām augstākās izglītības institūcijām.
Zinātnes finansējuma sistēmu plānots reformēt, finansējumu saistot ar konkrētu starptautiski nozīmīgu pētniecības rezultātu sasniegšanu un to sekmīgu pārnesi uz Latvijas tautsaimniecību. Fundamentālajai zinātnei paredzētais finansējums tiks koncentrēts tajās institūcijās, kam ir pietiekama starptautiski novērtēta pētnieciskā kapacitāte, kas vienlaikus nodrošina augstākā līmeņa studijas, spēj piesaistīt starptautisku finansējumu pētniecībai un ir ar atbilstošiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem darbības rezultātiem fundamentālajā zinātnē.
Savukārt, lai zinātnei piesaistītu arī privāto finansējumu, plānots veicināt zinātniskā darba rezultātu komercializāciju.