Valdība šodien uzklausīja informatīvo ziņojumu "Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sasaistes programma" un atbalstīja šīs programmas īstenošanu.
Programmas mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti.
Tā paredz palielināt kopējo valsts budžeta finansējumu izglītības programmu īstenošanai, tādējādi radot iespēju pedagogu darba samaksas palielināšanai atbilstoši pedagogu darba rezultātu kvalitātei, kā arī palielināt valsts budžeta finansējumu pedagogu konkurētspējas paaugstināšanas atbalsta pasākumiem, tostarp motivējošas un atbalstošas mācību un darba vides izveidei, iekļaujot arī sociālo atbalstu.
Īstenojot programmu, pamatojoties uz izveidotās vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaistes programmas ieviešanu, tiks izveidota jauna pedagogu atalgojuma sistēma, pakāpeniski palielinot valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, nodrošinot kvalitatīvu izglītības procesu, paaugstinot pedagogu profesijas prestižu.
Programma veidota kā pasākumu kopums, kuru ieviešana plānota sasaistē ar reformām, paredzot papildu finansējumu. Reformas un papildu finansējuma piesaiste plānota vairākos soļos. 2013.gadā, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas līdzekļu sadales un pārdales caurskatāmību un izlīdzinātu lielo diferenciāciju starp zemāko un augstāko samaksu par likmi novados un republikas pilsētās, IZM plāno mainīt koeficientu apmērus, tādējādi uzsākot esošās sistēmas vienkāršošanu un nodrošinot finanšu pārdales caurskatāmību.
Iecerēts palielināt vispārējās pamatizglītības programmas izglītības pakāpes koeficientu 1.-4.klasei no 0,75 uz 1 izglītības iestādēs, izņemot republikas pilsētas, kur izglītojamo skaits ir 100 vai mazāk; iezīmēt finansējumu 4. un 5.kvalitātes pakāpei; palielināt koeficientu, kas piemērots skolēnu skaitam, speciālās izglītības programmās speciālās izglītības iestādēs (bez internātskolas), speciālās izglītības klasēs vai integrēti vispārējās izglītības iestādēs no 1,6 uz 2,5.
Tāpat arī plānots apmaksāt papildu pienākumu divas stundas bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbinātajiem pirmsskolas izglītības pedagogiem, mainīt - paaugstināt - skolēnu, pedagogu attiecību pilsētās no 10,2 uz 11, kas dos ietaupījumu finansējumam pedagogu mērķdotācijai.
Iecerēts arī samazināt Pedagoģiskās un sociālās korekcijas izglītības programmas koeficientu no 1,47 uz 1,2. Tas dod ietaupījumu finansējumam pedagogu mērķdotācijai, vienlaikus nodrošinot finansējumu atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami visiem skolēniem. Pārskatīs blīvuma koeficientu, samazinot to no 1,3 uz 1,2, jo šobrīd šis koeficients tiek piemērots tiem novadiem, kuros bērnu skaits uz vienu kvadrātkilometru ir 0,5. Tas nerisinot nepieciešamo atbalsta pasākumu nodrošinājumu skolēniem, bet rada neefektīvu finansējuma pārdali visu pedagogu darba samaksai.
Paredzēts arī samazināt mācību priekšmetu padziļinātās apguves programmu - tradicionāli profesionālās ievirzes - mūzikas, mākslas, un valodu apguvei - koeficientu no 1,3 uz 1,2, izņemot mūziku, kas patlaban ir grūti pārstrukturējams pārāk īsā laika posmā.
2013.gadā IZM plāno veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas nosaka pašvaldībām mērķdotācijas sadali - MK noteikumi "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldības izglītības iestādēm bērnu no 5 gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai" - atbilstīgi izglītības iestādē esošajam skolēnu skaitam, skolēnu un pedagogu attiecībai un īstenotajām programmām.
Savukārt nākamo reformu īstenošanas soļi plānā ir pakāpeniska pedagogu atalgojuma paaugstināšana pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu atalgojuma sistēmas principu savietošana, tādējādi izlīdzinot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu gada darba slodzi. Vēl viens no soļiem ir izglītības iestāžu un pedagoga darba laika noteikšanas atbilstoši Darba likumam - 40 stundu darba nedēļa - modeļa pilotēšana un aprobēšana. Ministrijai līdz šā gada 1.oktobrim jāizveido modelis pedagogu darba laika uzskaites un finansēšanai atbilstoši Darba likumam (40 stundām nedēļā) aprobēšanai.
Tāpat arī pedagogu profesionālās darbības kvalitātes paaugstināšanu, proti, atbalstu profesionālās kompetences pilnveidei un izglītības iestāžu vadītāju (direktoru, vietnieku) novērtēšanas pilotēšana. Novērtēšana iekļauta izglītības iestāžu akreditācijas procesā. Modernas mācību un darba vides nodrošināšana arī ir viens no nākamajiem soļiem.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), turpinot reformas, piedāvā no 2014.gada 1.septembra palielināt zemāko mēneša algas likmi no 280 latiem uz 310 latiem, vienkāršojot principa "nauda seko skolēnam" ievērošanu, līdztekus palielinot skolēnu/pedagogu attiecību un samazinot koeficientus, lai nodrošinātu līdzekļu pārdali tur, kur saņem vismazāk.
Savukārt darbību turpināšanai IZM paredz no 2015.gada 1.septembra 30 stundu darba nedēļas ieviešanu pie samaksas četri lati par stundu, vienkāršojot principa "nauda seko skolēnam" ievērošanu. Skolēnu/pedagogu attiecību plānots mainīt pakāpeniski, ievērojot demogrāfisko situāciju Latvijā, ekonomisko izaugsmi, tai skaitā reģionos ar mazu iedzīvotāju skaitu, blīvumu.
Pedagogu darba laiks veidojas no trīs daļām - kontaktstundām, pedagoģiskā un metodiskā darba skolā un laika izglītības iestādes vadītāja rīcībā.
Ministrija kopumā ir noteikusi četrus soļus šīs programmas īstenošanai. Nākamgad tās īstenošanai papildus nepieciešami būtu 9 933 239 lati, bet 2015.gadā, kad ir programmas realizācijas beigu termiņš, - 45 431 359 lati. Savukārt 2016.gadā turpmāk nepieciešamais finansējums ir 98 852 488 lati. Finansējumu plānots iegūt no jaunajām politikas iniciatīvām.
Motivācijas programma izstrādāta, pamatojoties uz IZM, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) 2012.gada 4.jūlijā parakstīto sadarbības memorandu.
Kā ziņots, IZM sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem Pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programmā patlaban strādā pie jauna finanšu pārraudzības modeļa izveides, lai sakārtotu gan pedagogu darba samaksas sistēmu, gan arī ieviestu efektīvu pedagogu tālākizglītības un profesionālās pilnveides kārtību. Plānots, ka jaunā pedagogu atalgojuma sistēma nodrošinās vienlīdzīgu pieeju atalgojuma sadalē, ļaujot ikvienam skolotājam par vienādi paveiktu darbu saņemt līdzvērtīgu atalgojumu.
IZM iecerējusi panākt minimālo algu jebkuram pedagogam 533 latu apmērā par vienu slodzi.