Izstrādātas bērnu spēļu laukumu drošuma prasību vadlīnijas

© F643

Spēles un rotaļas ir katra bērna neatņemama attīstības sastāvdaļa. Rotaļājoties un aktīvi kustoties spēļu laukumos, bērni sevi pilnveido un attīsta spēku, telpas izjūtu, līdzsvaru vai ritma izjūtu. Tomēr nereti bērnu spēļu laukumi nepiemērota aprīkojuma un pārklājuma dēļ var radīt risku bērnu veselībai. Lai mazinātu traumu gūšanas riskus bērniem, ko var izraisīt drošuma prasībām neatbilstošas spēļu iekārtas vai spēļu iekārtas, kurām nav veikta pienācīga tehniskā apkope, PTAC iepazīstina plašāku auditoriju ar izstrādātajām Vadlīnijām bērnu spēļu laukumu apsaimniekotājiem.

Jaunākais datu apkopojums par traumām un ievainojumiem Eiropas Savienībā (ES) par laika periodu no 2008. līdz 2010.gadam liecina, ka ES 7,9 miljoni bērnu līdz 14 gadu vecumam katru gadu ārstējas slimnīcā gūto traumu dēļ no tiem 139 000 bērniem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība saistībā ar traumu, kas gūta izmantojot spēļu laukumu aprīkojumu. Desmit biežāk minēto preču sarakstā, kas saistītas ar bērnu gūtajām traumām, ir šūpoles, slidkalniņi, spēļu laukumu kāpšanas iekārtas un cits spēļu laukumu aprīkojums.

"Latvijā bērnu traumatisma līmenis sešas līdz desmit reizes pārsniedz Skandināvijas valstu un ES dalībvalstu rādītājus. Ir briesmīgi rēķināt bērna dzīvību naudā, jo katra bērna dzīvība ir zelta vērta, tomēr mēs, nepasargājot savus bērnus, zaudējam miljonus. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) dati liecina, ka 2010.gada palīdzība tika sniegta 16263 bērniem ar dažādām traumām vecumā no 0-18 gadiem, 2011.gadā 19144, savukārt 2012.gadā pēc palīdzības vērsās 19706 bērni. Traumas bērni gūst: mājas apstākļos - 54% (85% līdz piecu gadu vecumam); brīvā dabā - 15%; skolā - 8%; transportā vai satiksmes zonā - 7%; citviet - 16%. Bērni ir kāri uz aktīvu atpūtu, vecākiem, protams, to nevajadzētu liegt, vien skaidrot bērniem, ka drošība ir pirmajā vietā. Vienlaikus arī pašiem ar savu piemēru rādīt bērniem un jauniešiem drošības nozīmi atpūšoties", uzsver, BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs prof. A.Pētersons.

Lai pārliecinātos par bērnu spēļu laukumu aprīkojuma atbilstību drošuma prasībām un mazinātu bērnu traumu gūšanas riskus, PTAC jau 2008.gadā īstenoja bērnu spēļu laukumu uzraudzības projektu. Līdzīgas pārbaudes tika īstenotas arī 2010.gadā, kur būtiski uzlabojumi netika novēroti. Turpinot uzsākto darbu un ņemot vērā to, ka lielākajā daļā gadījumu par spēļu laukumu uzstādīšanu un apkopi galvenokārt atbildīgas ir pašvaldības, 2011.gadā PTAC bērnu spēļu laukumu uzraudzības projektā ietvēra 9 republikas pilsētu - Rīgas, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils - pašvaldībās pašvaldību valdījumā esošos bērnu spēļu laukumus publiskai lietošanai. Kopā 2011.gadā tika veikti 118 bērnu spēļu laukumu apsekojumi, novērtējot bērnu spēļu laukuma aprīkojuma un pārklājuma stāvokli/defektus, kā arī, izmantojot testēšanas zondes, pārbaudot ķermeņa vai ķermeņa daļu iespīlēšanās iespējamību.

Ņemot vērā novērotās problēmas un tendences, PTAC ir izstrādājis vadlīnijas spēļu laukumu valdītājiem par drošuma prasībām bērnu spēļu laukumiem publiskai lietošanai. Vadlīnijas sevī ietver norādījumus kā izvēlēties drošuma prasībām atbilstošu aprīkojumu, ieteikumus laukumu projektēšanai un uzstādīšanai, kā arī rekomendācijas bērnu spēļu laukumu pārbaudei un apkopei.

"Pēdējo gadu laikā esam īstenojuši uzraudzības aktivitātes, kuru ietvaros konstatētas būtiskas nepilnības publisko bērnu spēļu laukumu drošuma jomā. Ņemot vērā konstatēto, esam iesaistījušies aktīvās diskusijās ar laukumu valdītājiem un pašvaldību pārstāvjiem par šīs vides sakārtošanas jautājumiem. Kā viens no šķēršļiem pilnveidei tika minēta savas atbildības un normatīvu prasību nezināšana. Balstoties uz situācijas izpēti un konstatētajām drošuma problēmām, PTAC ir izstrādājis vadlīnijas par piemērojamām minimālajām drošuma prasībām bērnu spēļu laukumiem, tādējādi sniedzot praktiskus norādījumus spēļu laukumu valdītājiem / apsaimniekotājiem, lai mazinātu pastāvošos traumu gūšanas riskus to lietotājiem - bērniem", norāda PTAC direktore B.Vītoliņa.

Visbiežāk konstatētās neatbilstības bērnu spēļu laukumos:

• neatbilstošs pārklājums vai nepietiekošs pārklājuma līmenis, kas rada savainošanās risku, bērniem no iekārtām nokrītot. Piemēram, laukumam par pārklājumu izvēlēts asfalts, betons.

• iekārtas izvietotas, neievērojot drošības zonas, piemēram, iekārtas izvietotas pārāk tuvu, kas rada sadursmes risku, bērniem saskrienoties vienam ar otru vai ar iekārtām vai to elementiem. Tāpat bija novēroti gadījumi, kad publiskais spēļu laukums izvietots tuvu braucamajai zonai, bez papildus norobežojumiem.

• izvirzīti elementi, piemēram, izvirzījušās naglas, skrūves, izvirzījušās / asas metāla daļas, kas rada savainošanās risku.

• sabojātas, nodilušas vai salauztas virsmas vai aprīkojuma elementi, piemēram, izdilušas karabīnes, nodiluši koka elementi.

• laukumos atrodas dažādi šķēršļi, kas rada savainošanās risku, jo bērni aiz tiem var aizķerties un, krītot uz tiem, savainoties - betona elementi no vecām konstrukcijām, koku saknes, celmi.