Pirmās izskatīs labākās studiju programmas

Šonedēļ Studiju akreditācijas komisija akreditējusi pirmos trīs studiju virzienus. Nākamajā sēdē plānots pieņemt prioritāro virzienu sarakstu, kurā uzsvaru liks uz licencētajām, bet neakreditētajām programmām, kā arī A grupā vai par kvalitatīvām starptautisko ekspertu atzītajām programmām.

Komisijā gan joprojām norit diskusijas par laika grafikiem, un īstas pārliecības, ka visu pagūs novērtēt līdz 30. jūnijam, joprojām nav.Iepriekšējā komisijas sēdē akreditēts viens Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju virziens Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne (4 programmas) un divi Latvijas Universitātes īstenotie: Sociālā labklājība (2) un Tulkošana (2). Visi virzieni atzīti par kvalitatīviem un akreditēti uz pilnu termiņu jeb sešiem gadiem, apliecināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Komisijas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis norādīja, ka turpmāk pirmām kārtām plānots izskatīt starptautisko ekspertu par ļoti kvalitatīvām atzītās programmas (kopumā 115), kurām nav vajadzīgs vēl papildu izvērtējums. Komisija, no vienas puses, esot atbalstījusi šādu viņa ieteikumu, jo tas ļaus strādāt paātrinātā režīmā, dodot iespēju vairāk laika veltīt problemātiskajām programmām, bet, no otras puses, vērsa uzmanību uz to, ka Ministru kabineta lēmumā ticis atzīts, ka projekta rezultāti ir jāpārvērtē. Šobrīd ir pieņemta arī vērtēšanas metodika – ar norunu, ka darba procesā tā var tikt koriģēta, ja rodas kādas problēmas. Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietniece Gita Rēvalde noliedza sabiedriskā telpā nonākušos Akreditācijas komisijas vadītājas Ineses Stūres vārdus, ka IZM centusies jau pirmajā sēdē uzsākt reālu akreditāciju, bet komisijas sēdē vairākums bloķējis procesu. Tieši augstskolu pārstāvji bijuši tie, kas mudinājuši IZM paātrinātā tempā rīkoties, un metodika nav izskatīta ar pirmo piegājienu, jo dokumenti nebija laikus sagatavoti.

Latvijā

Ukraiņu bērniem jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču valsts vēl nav pilnībā izplānojusi, kas, kā un par kādu naudu šiem bērniem iemācīs latviešu valodu. Skolas jau tagad ceļ trauksmi. Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. septembra ukraiņu bērniem Latvijā būs pienākums mācīties klātienē.

Svarīgākais