Rektori: cieš studenti un augstskolu prestižs
Rektoru padome (RP) ir ļoti neapmierināta ar studiju virzienu akreditācijas kavēšanos. Izglītības un zinātnes ministrijas (bez)darbība novedusi pie tā, ka šobrīd 50 studiju programmas ir tikai licencētas, bet ne akreditētas, un vēl 76 beigsies derīguma termiņš maijā. Lai situāciju normalizētu, augstskolu vadītāji aicina šā jautājuma risināšanā iesaitīties premjeru un valdību.
«Situācija ir pārāk nopietna, lai to nenopietni uztvertu. Te jārunā ne tikai par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), bet visas valdības atbildību,» RP sēdē uzsvēra tās priekšsēdētājs Arvīds Barševskis. Viņš apliecināja, ka viņa vadītajā Daugavpils universitātē vienas programmas (gan nelielas, kuru absolvējuši pieci studenti) beidzēji jau saņēmuši tikai akadēmiskās izziņas. Taču ir skaidrs, ka tas ir tikai sākums un tas skars visas augstskolas. Arī citi rektori runāja skarbi, nosaucot notiekošo par «sačakarētu procesu, ko stiepj kā košļājamo gumiju», kura rezultātā cieš studenti un arī augstskolu prestižs. A. Barševskis pauda pārliecību, ka premjeram vajadzētu aktīvāk iesaistīties šīs «katastrofālās problēmas risināšanā». Situāciju vēl sarežģītāku dara tas, ka IZM jau šo otrdien valdības sēdē grib apstiprināt akreditācijas maksas pakalpojumu cenrādi, kas nav izdiskutēts ar nozares pārstāvjiem. A. Barševskis norādīja, ka valsts augstskolas šādas naudas, plānojot budžeta gadu, savos izdevumos nav paredzējušas. Turklāt cenrādis paredz: pat par papildu informācijas pieprasīšanu no augstkolām vajadzēs maksāt. Arī par licencēšanu, kura līdz šim bija bezmaksas pakalpojums. Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš atzina, ka valsts augstskolas no tā neizputēs, taču ar IZM vienošanās jāpanāk, jo «šī lieta nav pareiza». IZM gan esot paziņojusi; ka, visu saskaitot kopā, summas nepārsniegs Eiropas standartus, tāpēc viss esot adekvāti.
Bēdīgākais ir tas, ka «visa ķēde – cenrāža sajūgšana kopā ar līguma noslēgšanu ar akreditācijas procesa vadītāju, Vācijas aģentūru ASIIN un visa procesa sākšanos – uz priekšu nevirzās», secināja Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra. Viņš aicināja uzticēt akreditācijas procesu AIP, ko jau paredz Augstskolu likums, nosakot, ka viena no padomes funkcijām ir tieši šī. «AIP ir gatava tūlīt uzsākt vērtēšanu – turklāt par saprātīgu finansējumu,» teica J. Vētra, aicinot rektorus apsvērt šādu AIP priekšlikumu. To par labu atzina Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis un arī pārējie augstskolu vadītāji, atturējās tikai LU rektors M. Auziņš. Tieši tāpat augstskolu vadītāji bija par priekšlikumu rosināt valdību pārtraukt līguma parakstīšanu ar ASIIN, kā arī šonedēļ valdības sēdē vēl neskatīt jautājumu par akreditācijas pakalpojumu cenrādi, bet ļaut to saskaņot ar augstskolām. Tika nolemts līdz otrdienai nosūtīt premjeram Valdim Dombrovskim vēstuli, kurā būtu apkopoti visi rektoru iebildumi un priekšlikumi.