Nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas gaitā esam ļoti nopietni strādājuši, tajā skaitā - kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā rezultātā panākts viss iespējamais un pat vairāk, nekā mēs varējām cerēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajās jomās, tostarp - augstākajā izglītībā un zinātnē, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, šodien, 24.novembrī, tiekoties ar augstākās izglītības un zinātnes jomas pārstāvjiem, kuri parakstīja prasības valdībai, kā arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadību un Latvijas Darba devēju konfederācijas vadību.
Kopumā partneri atzinīgi novērtēja IZM paveikto darbā pie 2010.gada valsts budžeta projekta
Zinātnes bāzes finansējums 2010.gada valsts budžetā ir nodrošināts 93,6% apjomā, salīdzinot ar šo gadu, proti - 7,939 miljoni latu (šobrīd - 8,48 miljoni latu). Runājot par augstāko izglītību, ministre akcentēja, ka no partneru prasītajiem papildus 11 miljoniem latu, ar piepūli un pārliecināšanu izdevies nodrošināt vairāk nekā pusi - 5,929 miljonus latu.
T.Koķe piebilda, ka augstākajai izglītībai un zinātnei, ir un būs pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi, kas ir valsts budžeta finansējums. Piemēram, pašlaik zinātnei pieejami 40 miljoni latu, jo ES struktūrfondu aktivitātē "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" apstiprināti 35 projekti, notiek to parakstīšana, īstenošu plānots uzsākt vēl šajā gadā. Maģistratūras un doktorantūras studentiem tiek nodrošinātas stipendijas, kopējais finansējums 50 miljoni latu
T.Koķe apliecināja gatavību turpmākai sadarbībai ar IZM partneriem un uzsvēra, ka atbilstošākie risinājumi jebkuram jautājumam rodami kabinetos, lietišķās un konstruktīvās sarunās, līdzīgi kā šodien. Iešana ielās, kas ir indivīda tiesības, nerada vairāk naudas. "Uzskatu, ka IZM un valdība, veidojot 2010.gada valsts budžeta projektu, izdarījusi maksimāli visu, kas vispār bija iespējams. Mēs ceram uz sapratni un uz turpmāko sadarbību, kā arī izturamies ar vislielāko atbildību pret saviem pienākumiem" - teica ministre. Savukārt cilvēkus, kuri 1.decembrī, kad Saeima skatīs valsts budžeta projektu 2.lasījumā, plānojuši doties gājienā uz parlamentu, viņa aicināja parādīt to, ko viņi ir gatavi paveikt par valsts piešķirto finansējumu, ko no tā iegūs sabiedrība, tautsaimniecība, valsts.
T.Koķe uzsvēra, ka no studentu prasīguma, spējas un vēlmes kvalitatīvi studēt, ir un būs atkarīgs augstskolu piedāvājums un tā kvalitāte: "Visupirms vēršos pie studentiem un aicinu viņus būt prasīgiem pret sevi, zināt savu studiju mērķi, organizēt savu darbu gan kontaktnodarbībās, gan ārpus tām. Un nešaubos, ka mēs ļoti īsā laikā varēsim sasniegt augstu augstākās izglītības kvalitāti". Ministre arī uzsvēra katras augstākās izglītības iestādes atbildību par sava darba, tajā skaitā - studiju procesa organizēšanu.
T.Koķe vērsa uzmanību, ka pagājušajā gadā viņa sagatavotos līgumus starp IZM un katru augstskolu parakstīja tikai tad, kad Latvijas Studentu apvienības vadība apgalvoja, ka jautājums par studentu sociālajām garantijām katrā augstskolā ir atrisināts. Viņa uzsvēra, ka līdzīga prakse plānota arī turpmāk, jo studenti nedrīkst būt tie, kuri pirmie cieš no līdzekļu samazinājuma.
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns atzīmēja IZM un ministres, kā arī - ikviena iesaistītā paveikto, kā rezultātā panākts maksimālais, kas bija iespējams šajā situācijā saistībā ar 2010.gada valsts budžeta projektu. Tāpat viņš akcentēja ES struktūrfondu nozīmi un nepieciešamību veicināt pēc iespējas elastīgāku līdzekļu apguvi, vienlaikus iesaistot šajos projektos arī uzņēmējus.
Savukārt, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle atzīmēja, ka šajā krīzes situācijā IZM ir veiksmīgi reaģējusi. Viņa arī rosināja augstākās izglītības un zinātnes jomas pārstāvjus pašiem vairāk domāt par to, kā dažādot finansējuma avotus, lai līdzekļi nav tikai no uzņēmējdarbības un valsts budžeta. Tāpat E.Egle augstākās izglītības un zinātnes kontekstā akcentēja strukturālo reformu nepieciešamību, kā arī - darba devēju iesaistes turpināšanu profesionālajā izglītībā, akadēmiskās vides starptautiskās atvērtības veicināšanu, īpaši uzsverot Augstākās izglītības likumprojekta izskatīšanu Saeimā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme - Grende uzsvēra inovāciju lomu izglītībā, kas sekmē arī inovatīvu uzņēmējdarbības vidi. Tādēļ arī uzņēmējiem ir svarīgs izglītības rezultāts. T.Koķe uzsvēra, ka papildu finansējums nākamā gada budžetā augstākajai izglītībai un zinātnei rasts tieši no uzņēmējdarbības - no VAS "Latvenergo", no VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", no VAS "Latvijas Valsts meži", tādēļ ir būtiski, lai abas šīs jomas arī spētu dot tautsaimniecībai un uzņēmējiem atbilstošus rezultātus un uzņēmēji to gaida.
Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova uzsvēra, ka šobrīd pievērsta uzmanība jomām - augstākajai izglītībai un zinātnei, kas ir nozīmīgākās tautsaimniecības izaugsmes atjaunotnes veicināšanā, tādēļ arī pozitīvi, ka izdevies nodrošināt papildu finansējumu. Viņa norādīja uz Augstākās izglītības likumprojekta lomu augstākās izglītības attīstības, konkurētspējas un eksportspējas veicināšanā un atzinīgi novērtēja, ka Saeimā notiek dokumenta tālākā virzība. T.Volkova arī atzīmēja IZM paveikto, lai rastu iespējas studentiem saņemt valsts galvotos kredītus, nemaksājot par tiem augusts procentmaksājumus.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Zinātnes politikas darba grupas vadītājs Jānis Jaško atzinīgi novērtēja darbu, kas ieguldīts gan budžeta projekta sagatavošanā, gan sadarbības formu veidošanā un attīstīšanā. Savukārt LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš atzinīgus vārdus veltīja IZM un LIZDA Izlīgšanas komisijas darbam un sasniegtajiem rezultātiem.
Tikšanās noslēgumā ministre pateicās visiem IZM partneriem, kuriem bija iespēja šodien tikties klātienē, lai nepastarpināti iepazītos ar situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un atkārtoti apliecināja gatavību turpināt konstruktīvu sadarbību