Papildus atrastie līdzekļi zinātnes bāzes finansējumam 2010.gadā ļaus zinātnei valstī izdzīvot, tomēr būtiskākās problēmas slēpjas nevis pašā līdzekļu trūkumā, bet to apguves iespējās, šodien Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notikušajā sanāksmē atzina Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji.
Lai arī IZM sola atvieglot zinātnisko institūciju iespējas nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, vienlaikus aicinot zinātniekus negaidīt tikai uz valsts atbalstu, bet meklēt iespējas piesaistīt arī uzņēmējus, abu institūciju pārstāvji joprojām uzskata, ka pastāv vairāki šķēršļi, kas liedz piekļuvi minētajiem līdzekļiem.
Kā norādīja Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns, piemēram, uz zinātnisko institūciju pašu ieņēmumiem, kurus ministrija rosina ieguldīt struktūrfondu apguvē, normatīvajos aktos paredzēti stingri ierobežojumi, kas ļauj tos izmantot tikai pašu institūciju attīstībā, bet ne citos projektos.
Tāpat būtu grūti ieinteresēt uzņēmējus līdzekļu ieguldīšanā situācijā, kurā par uzņēmēju daļēji sponsorēto līdzfinansējumu tiek iegādāta aparatūra vairāku miljonu latu vērtībā, par kuras izmantošanu privātajiem investoriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem tāpat būs jāmaksā ievērojamas naudas summas.
Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis uzskata, ka lielākā problēma slēpjas nevis zinātnieku gribā, bet likumdošanā. Piemēram IZM, piedāvājot aizņemties naudu struktūrfondu līdzfinansējuma nodrošināšanai, nav rēķinājusies ar to, ka valsts zinātniskajām institūcijām nav ieķīlājamu īpašumu, jo valsts tos joprojām nav nodevusi šo institūciju rīcībā.
Tāpat zinātniskajām institūcijām absolūti nav skaidrs, kas tiek apzīmēts ar terminu "pašu ieņēmumi", kuru saskaņā ar likumdošanu šādām iestādēm nemaz nevar būt un no līgumu izpildes arī nekādi līdzekļi pāri nedrīkst palikt, norāda Ekmanis.
Savukārt attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvi Latvijas zinātne "brien kā pa purvu", uzskata zinātnieks, jo nemitīgi parādās jauni ierobežojumi šo līdzekļu apguvei, turklāt nereti projektu uzsākšanai ir nepieciešams ne tikai līdzfinansējums, bet arī priekšfinansējums, kura nav ne tikai zinātniskajām institūcijām, bet kuru, visticamāk, atteiksies nodrošināt arī uzņēmēji, kuri vēlas sagaidīt pēc iespējas drīzu atdevi no saviem ieguldījumiem.
Visas šīs problēmas rada nopietnus draudus Latvijas zinātnei, īpaši cilvēkresursu ziņā, jo jau šobrīd tādas Eiropas valstis kā Vācija, izmantojot situāciju, "nosūc" Latvijas zinātniskās aprindas, turklāt veselām laboratorijām.
Piedevām Ekmanis prognozē, ka, lai arī ar nākamajā gadā pieejamo finansējumu Latvijas zinātne izdzīvos, no zinātniskajiem institūtiem saglabāsies tikai spēcīgākie, kuri pēdējo gadu laikā ir spējuši piesaistīt ievērojamus struktūrfondu līdzekļus.