Šodien,26.februārī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Izglītības ministrijas (IZM) kopīgā sēdē pieņemts lēmums izstrādāt pamatojumu valdībai papildus finansējuma piešķiršanai zinātnes projektu īstenošanai sešu miljonu latu apmērā jau šajā gadā, vēsta Saeimas preses dienests.
Kā norādīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, komisija vērsīsies valdībā un parlamentā, lai kopīgiem spēkiem atrisinātu finansējuma trūkumu zinātniekiem.
"Zinātnes problēmām jārod ne tikai ilgtermiņa risinājums, bet jāveic arī steidzami pasākumi, lai mēs saglabātu Latvijas intelektuālo potenciālu. Apzinoties situācijas nopietnību, vēstuli varētu apspriest jau nākamajā vai aiznākamajā nedēļā. Tomēr paliek aktuāls jautājums, kā sabalansējam izdevumus zinātnei un citām vajadzībām, tostarp kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai," uzsvēra I.Druviete.
Latvijas Zinātnes padome organizējusi tematisko pētījumu projektu konkursu, kurā iesniegtos projektus vērtēja augsti kvalificēti ārvalstu eksperti. Lai īstenotu visus 220 tematiskos projektus, kas saņēmuši augstāko novērtējumu, papildus nepieciešami vairāk nekā seši miljoni latu; pagaidām pietiek finansējums tikai 64 projektu finansēšanai. Tas teikts komisijai adresētajā vēstulē, kas saņemta no Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša, Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāja Andreja Siliņa.
Zinātniskās darbības likums nosaka ikgadēju valsts finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz tas sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Šogad zinātnes finansējums paredzēts 0,89 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka. IZM plāno 2020.gadā panākt finansējumu zinātnei 1,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, sacīja L.Sīka. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsa komisijas deputātu uzmanību, ka šogad zinātnisko institūciju bāzes finansējums sasniedz tikai 21 procentu no nepieciešamajiem 36 miljoniem latu.
Komisijas sekretāre Inga Vanaga aicināja atgriezties pie formulas pilnveidošanas, ko ņem vērā, aprēķinot bāzes finansējumu dažādām zinātnes grupām, īpaši tādēļ, lai tajā tiktu ņemta vērā sociālo un humanitāro zinātņu specifika.
Savukārt komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) vērsa uzmanību, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nav savlaicīgi parakstījis dokumentus, kas ļautu zinātniekiem saņemt Latvijas Zinātnes padomes grantus. Turpmāk jānodrošina kārtība, lai zinātnes projektiem nerodas finansējuma pārrāvums, uzsvēra deputāte.
Komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa rosināja noteikt pienākumu valsts un pašvaldību uzņēmumiem līdzfinansēt zinātnes un inovāciju projektus. I.Druviete akcentēja, ka tas ir starpministriju jautājums. Pagaidām ideja var tikt atbalstīta konceptuāli, bet vēl ir nepieciešamas plašas diskusijas.