Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (V) plāno komisijai piedāvāt priekšlikumu uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izstrādāt valsts šī gada budžeta grozījumu projektu, lai varētu uzlabot zinātnes finansiālo situāciju.
Trešdien, 6.februārī, Latvijas Zinātņu akadēmijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, zinātnes pārstāvjiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji pārrunāja zinātnes ilgtspējīgas attīstības un finansējuma jautājumus. Zinātnes pārstāvji vērsa uzmanību, ka pētniekiem no valsts finansējuma netiek garantēts atalgojums pat minimālās algas apmērā. "Valstij nedrīkst būt vienaldzīga attieksme pret zinātni, zinātnes finansējumu un cilvēkiem, kas virza mūsu valsts augšupeju. Skaidri jāapzinās valsts pienākums nodrošināt zinātnei likumā noteikto minimālo atbalstu," uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Aizvadītajā gadā Latvijas Zinātnes padomē (LZP) iesniegtajiem zinātniskajiem projektiem tika veikts starptautisks novērtējums. 64 procenti projektu saņēma augstu novērtējumu, un LZP pieņēma lēmumu tos finansiāli atbalstīt, tomēr to var realizēt tikai daļēji, finansējot tikai 18 procentus projektu, piešķirot 2,26 miljonus latu, jo pārējiem nepietiek līdzekļu, sacīja LZP priekšsēdētājs Andrejs Siliņš.
Kopumā teicamo projektu finansēšanai būtu nepieciešami 8,9 miljoni latu. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis akcentēja, ka pastāv problēmas ar izglītības un zinātnes koncepciju valstiskā līmenī. Ir nepieciešams politisks atbalsts zinātnieku sociālajai aizsardzībai, sacīja O.Spārītis, vienlaikus paužot bažas, ka augstskolu un zinātnisko institūtu sociālo struktūru negatīvi ietekmēs augstskolu konsolidācija un programmu apvienošana. Vienlaikus O.Spārītis vērsa uzmanību, ka zinātnieku projektu izvērtējums IZM kavējas vairākus mēnešus, kā rezultātā tiek pārkāpti likumi, pētniekiem netiek laikus izmaksātas algas un institūtiem rodas finansiālie zaudējumi. IZM valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka vērsa uzmanību, ka šis gads ir izšķirošais sarunās ar Eiropas Komisiju, lai noteiktu ieguldījumu prioritātes pētniecībā. Tāpat L.Sīka sacīja, ka valsts mūsdienās vairs nav vienīgais darba devējs zinātniekiem un citviet pasaulē valsts budžeta dotācija pētniecībai ir neliela daļa no kopējā finansējuma.
Druviete uzsvēra, ka zinātne ir tā joma, kas valsti ieved 21.gadsimtā un ikvienam, kam rūp valsts attīstība, nedrīkst būt vienalga par zinātni, valsts attieksmi pret to, par tai piešķirto finansējumu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pateicās par viedokļiem un piedāvājumiem sadarbībai, bet norādīja, ka ir lietas, kuras ministrija var izdarīt, bet ir arī tādas, kuras nevar. "Mēs nevaram sagaidīt, ka lielākā daļa no finansējumazinātnei tuvākajā laikā būs no valsts. Uz to ir naivi cerēt," uzsvēra ministrs. Viņš gan atzina, ka ir virkne lietu, pie kā ir iespējams kopīgi strādāt, tostarp palīdzēt izvērtēt savas iekšējās darbības, kā arī stratēģiski noteikt darbības mērķus.
"Uzstādījums ir par to, kā no valsts budžeta, ilgtermiņā raugoties, zinātne tiek finansēta. Tur visdrīzāk konfrontēšana neko nedos," izteicās Ķīlis. Viņaprāt, arī neesot pareizi, ka caur ministriju cenšas panākt izmaiņas, uzlabojumus konkrētās iestādēs, jo lietas varot kārtot uz vietas, bet ministrija var sniegt institucionālo atbalstu, nevis tiešā veidā iejaukties.
Ķīlis norādīja, ka pēc izskanējušā izklausās, ka valsts ilgāku laiku nav bijis pats labākais darba devējs zinātnei. "Šādā situācijā individuālie darba ņēmēji ietu meklēt citu darba devēju," sacīja Ķīlis, raksturojot radušos situāciju. Ministrs arī uzsvēra, ka atnest naudu un likties mierā nav pareizi no publisko resursu izmantošanas viedokļa. Turklāt ir jautājumi arī par institūcijas darbību iekšienē, kā tie strādā. Ķīlis arī sacīja, ka IZM kā jau arī daudzas citas ministrijas pilda tikai noteiktu procentuālo daļu no paredzētā un vēlamā.
I.Druviete uzsvēra, ka netiek apstrīdēta Eiropas Savienības struktūrfondu un sadarbības projektu ar citu valstu zinātniekiem nozīme, bet zinātnei nepieciešamais pamats ir noteikts Latvijai saistošajos konceptuālajos dokumentos. Tāpat komisijas priekšsēdētāja sacīja, ka nav pareiza nostāja ― finansēt tikai pašus labākos. „Piramīdas virsotne nevar pastāvēt, ja nav fundamenta, paša pamata, un tas ir jāaudzina ― pēctecīgi, domājot arī par jaunajiem zinātniekiem,” uzsvēra I.Druviete.Bāzes finansējuma mērķis ir arī atrast veidu, kā nodrošināt sociālo atbalstu zinātniekiem starpposmos starp vairākiem nozīmīgiem pētījumiem, tomēr ir jāpilnveido tā aprēķināšanas formula, sacīja L.Sīka. Komisijas priekšsēdētāja atzinīgi vērtēja zinātniskos institūtus, kas pēdējā gada laikā veikuši lielu darbu savas darbības izvērtēšanā un racionālā pieejā līdzekļu izmantošanā, un informēja, ka komisija pie zinātnes finansējuma jautājuma vēl atgriezīsies.