Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsludinātajā konkursā par augstskolu akreditācijas institūciju, kas organizēs studiju programmu licencēšanu un augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, uzvarējusi Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra (ASIIN), aģentūra LETA uzzināja IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamentā.
ASIIN pieteikums liecina, ka šī aģentūra atbilst visiem izvirzītajiem administratīvajiem kritērijiem, tajā skaitā tā ir iekļauta Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR). Šis nosacījums tika izvirzīts, lai nodrošinātu studiju kvalitātes izvērtēšanas procesu atbilstību starptautiskiem ārējās kvalitātes nodrošināšanas labākās prakses standartiem. Izvērtētajos kvalitātes kritērijos ASIIN saņēma vērtējumu 31,6 punkti no 35 iespējamiem, pavēstīja ministrijā.
Ministrijā norādīja, ka 1999.gadā dibinātā ASIIN, piedaloties aptuveni 3000 studiju programmu akreditācijā 18 valstīs, ir uzkrājusi lielu pieredzi un ieguvusi labu starptautisku reputāciju augstākās izglītības kvalitātes izvērtēšanā. ASIIN esot tiesības veikt studiju programmu akreditāciju arī Holandē un Šveicē. Kā akcentēja IZM, ASIIN ir vienīgā Eiropas aģentūra, kas pilnvarota vienlaikus piešķirt trīs Eiropas kvalitātes zīmogus inženierzinātņu, ķīmijas un informātikas jomās.
Ministrijā sacīja, ka nākamie soļi ir deleģēšanas līguma starp Izglītības un zinātnes ministriju un ASIIN izstrāde un noslēgšana un studiju virzienu akreditācijas sākšana.
LETA jau ziņoja, ka konkursā tika saņemti divi pretendentu piedāvājumi. Lai arī Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC) nav Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR), tas arī iesniedza dokumentus dalībai konkursā par institūciju, kura veiks augstskolu akreditāciju, aģentūrai LETA atklāja AIKNC valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme.
Dzelme norādīja, ka esot pieteikušies kā nodibinājums, kā organizācija, kas, viņuprāt, atbilst tām prasībām, lai gan ne visām burtiski. "Ja būs negatīvs lēmums, tad mēs, ko varēsim, nodosim tai uzvarējušai organizācijai, ja tā gribēs pieņemt no mums kaut kādu palīdzību. Ja negribēs, tad pārtrauksim savu darbību šajā virzienā, kas saistīts ar akreditāciju, bet domājam turpināt nodarboties ar augstākās izglītības jautājumiem, dot palīdzību augstskolām, studiju programmām, konsultācijas, varbūt turpināt pētnieciska rakstura projektus," teica Dzelme. Ja vispār nekas neizdosies, tad netiek izslēgta iespēja likvidēties vispār, taču tas nenotikšot tuvākajos dažos mēnešos.
Prasību būt Eiropas Kvalitātes reģistrā Dzelme gan uzskata par pārspīlētu. "Es domāju, ka tas šinī gadījumā tika speciāli rakstīts, ar tādu mērķi, lai no Latvijas neviens nevarētu pat pretendēt," sacīja Dzelme.
Viņš gan prognozē, ka sagaidāms negatīvs paziņojums, ka neatbilst konkursa prasībām. Viņš arī esot norādījis, ka AIKNC pārstāv Latviju ENQA (Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (European Association for Quality Assurance in Higher Education)), kas ir līdzvērtīgi prasītajam reģistram.
Līdz šim akreditāciju organizēja nodibinājums "Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs" (AIKNC).
Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs aģentūrai LETA pastāstīja, ja konkursā tiks izraudzīta cita institūcija, ar AIKNC tiks pārtraukts deleģējuma līgums, kas noslēgts ar ministriju. Līdz ar to organizācijai pašai būs jālemj par tās tālāku pastāvēšanu.
Tukišs aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka vienlaikus IZM strādās ar septiņām Eiropas Kvalitātes reģistrā reģistrētām (EQAR) aģentūrām, kas atsaucās IZM izsūtītajam aicinājumam.
EQAR aģentūras, ar kurām IZM vēlas sadarboties, ir "Agency for Quality Assurance through Accreditation of Study" Vācijā, "Agency for Science and Higher Education" Horvātijā, "Evaluation Agency Baden-Württemberg" Vācijā, "The Foundation for International Business Administration Accreditation" Vācijā, "ZEvA -Central Evaluation and Accreditation Agency" Vācijā, "The Romanian Agency for Quality Assurance in Higher Education (ARACIS)" Rumānijā un "PKA - Polish Accreditation Committee" Polijā.
Noslēdzot deleģēšanas līgumu par projekta īstenošanu, konkursā uzvarējusī institūcija iegūs tiesības organizēt augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu un studiju programmu licencēšanu atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un deleģēšanas līgumam. Konkursa nolikumā IZM paredzējusi, ka akreditācijas organizētājam Rīgā ir jāizveido filiāle un tā jāpārreģistrē Latvijas valsts īpašumā pēc trīs darbības gadiem. Tādējādi Latvijas valsts iegūs savu aģentūru, ko reģistrēt EQAR.
2013.gada budžetā pirmajam akreditācijas gadam ir paredzēts 151 000 latu finansējums, lai augstskolām pirmā akreditācija būtu bez maksas. IZM sagaida aptuveni 249 iesniegumus.
Pirmā posma akreditācija ir jāveic līdz šā gada 1.martam, un, tā kā visas programmas ir novērtētas, studiju virzienu akreditācijai esot nepieciešams pusotrs mēnesis.
Saskaņā ar Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 31.punktu studiju virzienu akreditācija līdz 1.martam ir jāveic studiju virzienos izglītība, humanitārās zinātnes un māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, bet līdz 15.maijam akreditācija ir jāveic studiju programmu virzieniem dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, lauksaimniecība. Savukārt visu studiju virzienu akreditācija jāpabeidz līdz 1.jūlijam.
25.septembrī valdībā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi". Noteikumi paredz, ka līdz šim īstenoto studiju programmu akreditāciju aizstās studiju virzienu akreditācija un lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņems Studiju akreditācijas komisija. Noteikumu mērķis ir definēt studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību ar skaidriem kritērijiem un metodiku, ko izmantos akreditācijas komisija, vērtējot 29 noteiktos studiju virzienus. Tāpat noteikumi regulēs augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību.
IZM, balstoties uz Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultātiem, secinājusi, ka valsts nekvalitatīvām studiju programmām tērē ievērojamus valsts budžeta līdzekļus. Jaunie akreditācijas noteikumi nepieļaus nekvalitatīvu studiju programmu finansēšanu no valsts budžeta.
Ar noteikumiem tiek līdzsvarots akreditācijas komisijas sastāvs, iekļaujot komisijā vairāk darba devēju, kā arī noteiktajos gadījumos nozares politikas pārstāvjus. Tāpat tie paredz, ka turpmāk augstskolu un koledžu novērtēšanu organizēs IZM pilnvarotā institūcija, kas atbilst Eiropas kvalitātes standartiem un kuru izraudzīs atklātā konkursā.