Abi pretendenti, kuri Latvijas Studentu apvienībā kandidē uz Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļa amatu, padomē sola aktīvi pārstāvēt studentu intereses un uzskata, ka reformas augstākajā izglītībā ir nepieciešamas, lai Latvija panāktu kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību.
LSA pašlaik domes sēdē lemj par sava pārstāvja virzīšanu AIP. Uz šo amatu pretendē Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta prezidents Juris Iljins un Liepājas Universitātes Studentu padomes pārstāvis Pāvels Jurs. Studentiem jāvirza jauns kandidāts, jo iepriekš izvirzītais - LSA prezidents Edvards Ratnieks - neieguva parlamenta uzticību.
Sarunā ar aģentūru LETA Jurs sacīja, ka izlēmis kandidēt uz vietu darbam AIP, jo padomē nekad nav bijis pārstāvis no reģionālās augstskolas un, viņaprāt, nevar vienmēr tikai Rīga lemt par valsts lietām.
Ja tiks ievēlēts padomē, Jurs plāno nodrošināt aktīvu studentu pašpārvalžu iesaisti lēmumu pieņemšanā un informēšanā par padomē lemto, piemēram, sūtot darba kārtību un sēdes protokolu. Viena LSA pretendenta prioritātēm padomē būs panākt, lai taptu skaidrs AIP rīcības plāns un stratēģija par to, kur virzās augstākā izglītība.
Runājot par pašreiz augstākajā izglītībā notiekošo, viņš pauda pārliecību, ka AIP atbild par to, lai izglītības kvalitāte būtu laba un lai augstākā izglītība būtu pietiekami konkurētspējīga. Jurs izteicās, ka tieši no AIP būtu jāprasa atbildi, vai augstākā izglītība tāda ir vai nav, nevis ministriem, jo tie "nāk un iet".
Jurs uzskata, ka nav pieļaujams, ka AIP un ministrs konfliktē. "Nav pieļaujams, ka Augstākās izglītības padome un ministrs kašķējas tā kā mazi bērni smilšukastē, ir jāatrod kāds kompromiss, jo savādāk sanāk, ka katrs sēž savā ierakumu pusē un virzība uz priekšu nenotiek," teica Jurs.
Vērtējot Ķīļa pieteiktās reformas, Jurs sacīja, ka ir gan priekšlikumi, kuri nešķiet atbalstāmi, gan arī tādi, kuri ir labi, piemēram, doma, lai Latvijas augstskolas būtu pietiekami konkurētspējīgas pasaulē un izglītība būtu kvalitatīva. Jurs norādīja, ka jautājums ir par to, kā Ķīlis skaidro šīs savas ieceres un kāds ir dialogs ar sociālajiem partneriem. Viņš sacīja, ka komunikācija arī ir lielākais klupšanas akmens, jo patlaban ir tikai monologs AIP priekšsēdētāja Jāņa Vētras un ministra izpildījumā. Viņaprāt, padomei un ministram ir jāspēj rast dialogs un profesionāli strādāt, kā ari jābūt profesionālam darbam, kas orientēts uz augstākās izglītības kvalitāti un izglītības pieejamību.
Runājot par to, kuras no ministra iecerēm nešķiet atbalstāmas, Jurs minēja AIP īstenoto studiju programmu izvērtējumu, kuru pēcāk ministrija pārvērtēja. Viņš neuzskata, ka bija nepieciešams ministrijas pārvērtējums. Jurs gan piekrītot, ka nepieciešams izvērtēt pēc vienotiem kritērijiem studiju programmas un jānosaka finansējums sadalījums, kāda ir programmu kvalitāte. "Ja valsts maksā naudu, tad ir jāsaprot par ko mēs maksājam to naudu, bet izvērtējumam ir jābūt pamatotam," uzsvēra Jurs.
Jurs patlaban Liepājas Universitātē studē doktorantūrā pedagoģiju un strādā savā apgūtajā arodā - par vēstures skolotāju Liepājas 15.vidusskolā. Viņš ilgus gadus darbojies Liepājas universitātes Senātā.
Savukārt otrs pretendents uz darbu AIP Iljins, runājot par redzējumu par Ķīļa reformām, sacīja, ka pievienojas LSA nostājai šajā jautājumā. Viņš akcentēja, ka reformas augstākajā izglītībā ir nepieciešamas, bet jautājums ir par to, kādas reformas un ko ar tām vēlas sasniegt. Viņaprāt, pašreiz piedāvātās ministra ieceres nav pietiekami apspriestas.
Ievēlēšanas gadījumā Iljins neparedz grūtības sastrādāties ar ministru un sadarbība varētu būt konstruktīva. Viņš padomē sola pārstāvēt tās nostājas, kas ir svarīgas LSA un visiem studentiem. Iljins akcentēja, ka ir svarīgi panākt, lai Latvijā būtu pēc iespējas kvalitatīvāka augstākā izglītība un lai studentu konkurētspēja pasaulē būtu pēc iespējas lielāka.
Iljins atklāja, ka nepiekrīt vairākiem ministra uzstādījumiem, ko viņš vēlas īstenot reformās. Galvenie iebildumi esot pret finansēšanas modeli, ka Latvijā augstākā izglītība būtu jāfinansē pēc kreditēšanas principa. Viņaprāt, pareizākais būtu virzīties uz Skandināvijas un vairāku citu valstu modeli, kur ir bezmaksas augstākā izglītība kvalitatīvajās studiju programmās.
Tāpat neapmierinot izskanējusī iecere augstskolās Senātus aizstāt ar padomēm, jo tajās zudīšot iespēja studentiem pilnvērtīgi pārstāvēt savas intereses.
Trīs svarīgākās lietas, kurām Iljins iecerējis pievērst uzmanību AIP, ir studiju kvalitāte augstākajā izglītībā, augstskolu konkurētspēja un augstākās izglītības pieejamība. Viņaprāt, augstskolās būtu jāiestrādā tāds pasniegšanas formāts kā atvērtās lekcijas, lai ikvienam būtu iespējams novērtēt studiju programmu kvalitāti.
Iljins uzskata, ka viņam ir pietiekami liela pieredze saistībā ar augstāko izglītību iegūta vadot studentu organizācijas. Viņš pastāstīja, ka RTU Studentu parlamentā jau ilgstoši darbojas un arī LSA strādājis vairākos amatos. Iljins ieguvis bakalaura grādu inženierzinātnēs, siltumtehnikas un enerģētikas specialitātē un šobrīd studē ražošanas vadību.