Bērniem atsaka vietu mācību iestādēs speciālas diētas dēļ

Lai gan izglītības iestādēm ir pienākums nodrošināt bērnam speciālu diētu, ja tā nepieciešama un to apliecina ārsta apstiprināta diagnoze, biedrība "Dzīve bez glutēna" regulāri saņem sūdzības no vecākiem, kuru bērniem šāda ēdināšana netiek nodrošināta vai pat tiek atteikta vieta izglītības iestādē, šodien žurnālistiem pastāstīja biedrības pārstāve Irina Rubinčika.

Latvijā celiakija ir diagnosticēta aptuveni 1500 bērniem un 5000 pieaugušo. Šie cilvēki nedrīkst lietot uzturā nekādus miltu izstrādājumus, jo tajos sastopams glutēns jeb olbaltumviela, kas celiakijas slimniekiem ir toksiska pat pavisam niecīgos daudzumos.

Rubinčija uzskata, ka izglītības iestādes baidās uzņemties šādu atbildību pār bērnu, savukārt, lai mazinātu šīs bailes, viņa aicina izglītot bērnudārzu un skolu medmāsas, pavārus un ēdināšanas uzņēmumu pārstāvjus.

Tikmēr Veselības ministrijas (VM) pārstāve Ilze Straume skaidroja, ka noteikumi, kas nosaka pienākumu izglītības iestādēm nodrošināt speciālu diētu bērniem ar cukura diabētu, pārtikas alerģiju vai celiakiju, ir jauni - tie stājušies spēkā šī gada 1.jūnijā. "Nevaram gaidīt, ka viss bērnudārzu un skolu personāls zinās, kā pareizi ēdināt šādus bērnus, tāpēc turpinām strādāt pie atbildīgo darbinieku izglītošanas," viņa sacīja.

Straume atgādināja, ka novembra sākumā VM organizēja pirmās apmācības bērnudārzu un skolu medmāsām, pavāriem un ēdināšanas uzņēmumu pārstāvjiem, un atklāja, ka VM plāno strādāt pie speciālu ēdināšanas vadlīniju izstrādes. Vienlaikus viņa arī aicināja vecākus sadarboties ar izglītības iestādes darbiniekiem, skaidri izklāstot, ko tieši viņu bērns drīkst un ko nedrīkst ēst, tā kopīgi nodrošinot bērnam drošu ēdināšanu.

Pareizu bezglutēna ēdiena gatavošanu var apgūt arī biedrības "Dzīve bez glutēna" mājaslapā "www.dzivebezglutena.lv".

Gadījumā, ja bērnam tomēr netiek nodrošināta atbilstoša ēdināšana, biedrības pārstāve Rubinčika aicina ar sūdzību vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais