Jūrnieki grib paturēt savu akadēmiju

© F64

Izglītības un zinātnes ministrijas slepenība attiecībā uz augstākajā izglītībā iecerētajām reformām mācību iestādes baro ar baumām un arī labām augstskolām liek baidīties no vārda «optimizācija». Rīgas Tehniskā universitāte savā 150 gadu jubilejā varētu apēst Latvijas Jūras akadēmiju (LJA) – arī tāda vēsts klejo ministrijas kuluāros.

Akadēmijas mājaslapā ievietota atsauce uz ministra Roberta Ķīļa izteikumiem: divas trešdaļas Latvijas augstskolu vajadzētu slēgt vai apvienot. Un to, ka Latvijas Jūras akadēmija ieņem godpilnu vietu laikraksta Financial Times veidotajā mācību iestāžu reitingā. Kopā ar Stokholmas ekonomikas augstskolu Rīgā – tās ir divas vienīgās Latvijas mācību iestādes, kas spējušas iekļūt pasaules augstskolu Top 1000.

Rektors Jānis Bērziņš nešauboties piekrīt: «Jā, mēs esam labi!»

Akadēmija ir starptautiski atpazīstama. Topošie un esošie jūras virsnieki novērtē, ka tās izdotais dokuments paver ceļu uz prestižu darbu, lielisku karjeru un iespaidīgu algu. Neatkarīgajai to apliecina arī vairāki aptaujātie pēdējā kursa studenti.

Visiem jau ir zināmi uzņēmumi, dažiem pat kuģi, uz kuriem viņi strādās. Madonietis Edgars Kokarevičs atzīst: «Tas papīrs ir ļoti labs! Es varēšu strādāt visās pasaules valstīs uz visa veida kuģiem.» Edgars tikko ir nolicis pēdējo eksāmenu, decembrī vēl jāaizstāv diplomdarbs, un tad – jādodas jūrā.

Neviena cita augstskola šādas garantijas saviem studentiem nespēj sniegt. Un – ja tā, nav skaidrs, kādēļ vajadzētu LJA padarīt par kādas citas mācību iestādes nelielu atzaru starp daudziem citiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka reiz jau no RTU aiziets projām.

Ko ar ko apvienot

Cita lieta, ka jūrniecības apmācība būtu jākoncentrē vienuviet. Rektors uzskata, ka augstskolai jāpievieno Liepājas jūrniecības koledža, kuras darbā ir hroniskas nopietnas problēmas. Ne tikai valsts valodas aizstāšana ar krievu valodu un pedagogu trūkums, par ko rakstīja Neatkarīgā. Nesen, piemēram, uz LJA atnācis puisis, kuram atzīmju grāmatiņā pieci no sešiem matemātikā nepieciešamajiem kredītpunktiem bija iegūti... praksē uz kuģa: «Vecie jūrnieki mēdz teikt, ko tur daudz mācīs – jūra izmācīs. Burinieku laikos tā varbūt arī bija, bet tagad ir citi laiki. Tā vairs nevar strādāt.»

Ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Inese Stūre, taujāta par iespējamo koledžas pievienošanu akadēmijai, atbild šādi: «No pirmā acu uzmetiena tas šķiet pamatoti izvērtējams scenārijs.» Savukārt, vai šis scenārijs ietilps lielākā scenārijā, kas paredz akadēmijas iekļaušanu RTU, viņa neatklāj. Ministrija šobrīd gatavojot augstākās izglītības reformu plānu, kaut kad tas tiks nodots vērtēšanai sabiedrībai. Vienīgais konkrētais datums ir 2014. gada 1. septembris – tad tiks iedarbināts jauns finansēšanas modelis, un attiecīgi jābūt pilnīgai skaidrībai, kura augstskola tiek likvidēta, kura pievienota, kura sadalīta. Līdz tam notiks atkārtota studiju programmu un virzienu izvērtēšana. Nervozē visas mācību iestādes, arī Latvijas Jūras akadēmija. Apcirptā budžeta dēļ kontaktstundu skaits pēdējos gados samazināts līdz Starptautiskās jūrniecības organizācijas pieļautajam minimumam – 24 stundām nedēļā. «Ar grūtībām, bet iekļaujamies,» atzīst rektors. Būtu nauda, varētu atgriezties pie 32 kontaktstundām un arī domāt par paplašināšanos. Telpu pietiek.

Nozarē 40 000 vakanču

LJA ir gados jauna. Tās pirmsākums ir Kaļiņingradas zivrūpniecības uzņēmuma filiāle ar divām mācību grupām – 1989. gadā. 1990. gadā pie RTU tiek nodibināta Jūrniecības fakultāte. Savukārt 1993. gadā tā sāka darboties kā patstāvīga mācību iestāde. Tās mītnes vietā Daugavgrīvā savulaik atradās Krievijas jūras spēku mācību centrs. Padomju ražojuma karakuģiem un zemūdenēm, ko tirgoja uz Maroku un Alžīriju, bija nepieciešamas labi skolotas apkalpes.

Arī pašlaik akadēmija sadarbojas ar armiju – Latvijas Jūras spēkiem sagatavo kuģa virsniekus, bet, protams, vairākums akadēmijas beidzēju tālāk aiziet tirdzniecības flotē, kur vakanču skaits ir milzīgs. Pašlaik pasaulē trūkst apmēram 40 000 kuģu virsnieku, bet līdz 2015. gadam šis skaitlis varētu palielināties vēl par 20 000.

Rektors Jānis Bērziņš atminas, ka savulaik augstskolai pārmests – valsts nauda tiekot ieguldīta cilvēku apmācīšanā projām aizbraukšanai. Kā atbilde uz šiem pārmetumiem tapa Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētījums, un izrādījās, ka jūrnieki 94% nopelnītās naudas iztērē Latvijā. Pērk mājas, mašīnas, sievām kažokus. Neaizmirst arī par vecākiem. Kā piemēru rektors min vienu no nesenajām absolventēm – meiteni no Talsiem. Viņa pēc sava pirmā reisa nopirka sev vieglo automašīnu, bet pēc otrā – vecāku lauku saimniecībai jaunu traktoru. Izglītībā ieguldīto naudu valsts triju gadu laikā pilnībā saņem atpakaļ, arī ar studējošo kredītu atdošanu bankām problēmu neesot – pāris reisi jūrā, un saistības dzēstas.

«Jūrnieku ģimenes ir finansiāli nodrošinātas un lojālas valstij,» rezumē rektors.

Atbildības cena

LJA šobrīd mācās 900 studenti. Augstskola patiešām nav liela, taču visai specifiska. Jau sākot ar to, ka īpašas ir prasības pret topošo jūrnieku veselību. Biezas brilles, klaustrofobija, vārīgs kuņģis uz jūras nav pieļaujami sabiedrotie. Mācības maksimāli pakārtotas praksei uz kuģiem. Arī disciplīnas prasības te ir tuvas jūrā izvirzītajām. Ar parādniekiem neauklējas, dod īsu pagarinājumu, un, ja tas netiek lietderīgi izmantots, uzreiz atskaita. Un šādam skarbumam ir pamats – studentam jāplāno sava dzīve tā, it kā viņš atrastos jūrā, jo tur kļūdas netiek piedotas. Pārāk daudz ir likts uz spēles, stāsta rektors.

Sardzes laikā stūrmanis atbild par vienu 300 miljonus dolāru vērtu kuģi, iespējams, vēl dārgāku kravu, 20 dzīvībām un vēl apkārtējo vidi, kas avāriju gadījumos tiek piesārņota. Pērn pie Jaunzēlandes uz koraļļu rifa uzskrēja grieķu konteinerkuģis ar toksisku kravu. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka kapteinim bija dzimšanas diena.