2011.gadā gandrīz trešā daļa pieaugušo iedzīvotāju jeb 32,4% vecumā no 25 līdz 64 gadiem piedalījās formālajā un/vai neformālajā izglītībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā pieaugušo izglītības apsekojuma dati.
Sievietes izglītības jomā ir bijušas aktīvākas - mācībās piedalījās 37,4%, bet no vīriešiem - 26,9%.
Visaktīvāk mācījās iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem - 38%. Biežāk pieaugušo izglītības pasākumos piedalījās personas, kurām ir augstākā izglītība - 54,3% un kuras bija nodarbinātas - 40,3%.
Pērn neformālās izglītības aktivitātēs piedalījās 30% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Kā galvenie iemesli, kādēļ iedzīvotāji apmeklēja mācību kursus, konferences, lekcijas vai seminārus, minēti ikdienā noderīgu zināšanu un prasmju iegūšana - 95,3%, karjeras iespēju uzlabošana - 86,1% un apliecības/sertifikāta iegūšana - 68%.
Pieaugušo piedalīšanās neformālās izglītības aktivitātēs galvenokārt bija saistīta ar darbu - šo kā galveno iemeslu minēja 77,3% iedzīvotāju.
Pērn formālās izglītības aktivitātēs piedalījās 4,3% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. No tiem visaktīvāk mācībās piedalījās nodarbinātas personas - 83,5%, iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem - 55,4% un personas ar augstāko izglītību - 56,6%.
CSP apsekojums atklāj arī iemeslus, kas kavē piedalīties mācībās iedzīvotājus, kuri to vēlētos. Visvairāk jeb 53,3% personu minējušas, ka mācības bija pārāk dārgas un nevarēja tās atļauties, 35% minējuši laika grafiku, proti, mācības nevarēja savienot ar darba grafiku, savukārt 30,8% kā šķērsli dalībai mācībās minēja ģimenes apstākļus.
Apsekojums tika organizēts visās Eiropas Savienības valstīs atbilstoši Eiropas statistikas biroja izstrādātajai metodoloģijai. Tajā aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 64 gadiem visā Latvijas teritorijā - kopumā 5048 personas.
Formālā izglītība ir sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments.
Savukārt neformālā izglītība ir visas organizētās apmācību nodarbības ārpus formālās izglītības sistēmas, kas ir organizētas kā kursi, konferences, lekcijas, semināri vai darba grupas. Neformālās izglītības mērķis ir apgūt vai uzlabot prasmes, zināšanas un kompetences gan saistībā ar darbu, gan sabiedriskiem un personīgiem mērķiem.