Līdz Rīgai atceļojušās baumas, ka Liepājas jūrniecības koledžā latviešu valodā tiek pasniegta vien angļu valoda un fizkultūra, ir sarkastisks pārspīlējums, taču faktu, ka skolā ir nopietnas problēmas ar valsts valodas lietošanu, apstiprina gan Valsts valodas centrs (VVC), gan arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Koledžas vide ir izteikti krieviska – lielākoties krievu tautības pedagogi māca lielākoties krievu tautības studentus, un šajā kompānijā iemaldījušies latvieši ir spiesti pielāgoties šiem apstākļiem. Arī tam, ka grāmatas ir kirilicā. Šo varētu uzskatīt par katra jaunieša brīvu izvēli, ja vien skola laikus brīdinātu, ka daļa izglītības notiek krievu mēlē. Taču skola to kategoriski noliedz, turpina uzturēt ilūziju, ka krievi ar krieviem runā latviski. Arī skolas mājaslapā par iestādē valdošo krievisko vidi liecina vien pasniedzēju uzvārdi.
Direktors Ivars Virga apgalvo: «Mēs stingri skatāmies, lai krieviski nerunā. Nu, jā, ja kāds nesaprot, kaut ko jau pārtulko. Bet principā visas mācības notiek latviešu valodā. Grāmatas gan ir krievu valodā, jo latviešu valodā tādu nav.» Viena grāmata jūrniecības nozarē gan esot izdota – Kuģa noturība, taču par bestselleru tā nekļuva. 60 eksemplāru nopirkusi koledža, 60 – Latvijas Jūras akadēmija. Pārējais metiens put noliktavās nevienam nevajadzīgs, un tas nozīmē, ka otrreiz grāmatu jūrniekiem latviešu valodā neviens nemēģinās izdot.
Vairāk nekā pietiekami profesionālās mācību literatūras ir angļu valodā, bet direktors apgalvo: «Tie bērni saka, mēs labāk krieviski saprotam. Lasīt tehnisko literatūru ir vieglāk krieviski, turklāt tad arī vecāki bērniem var palīdzēt mācībās.» I. Virgas skaidrojums tomēr nešķiet pārliecinošs, jo starptautiskā jūras valoda ir angļu valoda, nevis krievu. To Neatkarīgajai apstiprina Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš: «Jūrā vajag angļu valodu. Bez krievu valodas var iztikt. Cita lieta, ka uz kuģa valoda var būt dažāda. Tā, piemēram, viens mūsu absolvents uz sava kuģa ir savācis tikai latviešus.»
Liepājas jūrniecības koledžā, kur mācās ap 600 audzēkņu, latvieši ir aptuveni 35 procenti.
Arī akadēmijā, kas ir augstākā izglītības iestāde jūrniecībā Latvijā, mācās gana daudz krievu, taču proporcija ir otrāda. Augstākais latviešu īpatsvars pēdējos gados ir bijis 73%, bet parasti gan esot mazāks. Mācības akadēmijā notiek latviešu un angļu mēlē. Audzēkņiem problēmu nav.
Tas liek domāt, ka arī Liepājas koledžas audzēkņu grūtības ar angļu un latviešu mēli ir izdomātas, vai arī – drīzāk problēmas ir pašiem pasniedzējiem. Koledžas direktors atzīst, ka pasniedzēji noveco un atrast jaunus kadrus, kas runā latviski, esot ļoti sarežģīti: «Kurš tad te nāks, ja jūrā var nopelnīt vismaz 2000 latu, bet pie mums 350. Tikai fanātiķi!» I. Virga vēsta, ka esošie fanātiķi, proti, visi koledžas pasniedzēji mākot pienācīgā līmenī runāt latviski. To apstiprina arī valodas centrs, tikai ar atrunu, ka prasme vēl nenozīmē, ka tā arī tiek likta lietā. Ir aizdomas, ka netiek. Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis spriež, ka mācīšanas process jākontrolē Izglītības ministrijai un ir jāgūst pārliecība, ka mācības notiek valsts valodā.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņeviča apstiprina, ka par Liepājas jūrniecības koledžu esot saņemtas vairākas sūdzības, tajā skaitā par mācīšanu krievu valodā. Skolai sniegta virkne obligātu priekšrakstu, un pēcpārbaudē secināts, ka inspektoru klātbūtnē tie tiek ievēroti.