Jauno zinātnieku pētījumiem piešķirs vairāk nekā 9,8 miljonus latu

Ministru kabinets 9.oktobrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu par otro projektu atlases kārtu Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītā aktivitātē „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”.

Tās ietvaros plānots finansēt jaunizveidotu zinātnisko grupu īstenotus pētījumus, attiecīgi sedzot pētniecības izmaksas un nodrošinot jaunu darba vietu izveidi valsts zinātniskajās institūcijās.

Jaunajās zinātniskajās grupās pētnieciskajam darbam piesaista jaunos zinātniekus, ārvalstu zinātniekus un re-emigrējošos Latvijas zinātniekus, kā arī citus zinātniskos darbiniekus.

Tā kā tuvākajos trīs gados Latvijā doktora zinātnisko grādu iegūs ap 860 personas, ir nepieciešams nodrošināt ESF atbalstu darba vietu izveidei jaunajiem zinātniekiem, kā arī veicināt speciālistu atgriešanos, kas pašlaik strādā vai studē doktorantūrā ārvalstu augstskolās un zinātniskajos institūtos.

Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad būtiski samazinājies zinātnei un pētniecībai pieejamais finansējums (gan valsts budžeta, gan privātais, gan citi pašu ieņēmumi), Eiropas Savienības fondi ir galvenais instruments pētniecības projektu īstenošanai, kā arī jauno zinātnieku piesaistei un darba vietu izveidei zinātnē. Nenodrošinot darba vietas jaunajiem zinātniekiem, pastāv risks, ka daļa spējīgāko jauno speciālistu varētu pamest Latviju un veidot karjeru ārvalstīs.

Otrajam atklātajam projektu iesniegumu atlases konkursam šajā aktivitātē kopumā ir paredzēti 9 805 991 lats - no tiem ESF finansējums sastāda 92,47 %, valsts budžeta finansējums – 7,23%, bet privātais finansējums ir plānots - 0,3 % apmērā. Šie līdzekļi paredzēti zinātnieku atalgojumam un pētniecībai nepieciešamajiem izdevumiem, kā arī publikāciju un zinātnes datu bāžu pieejamības nodrošināšanai.

Projekta minimālā attiecināmo izmaksu summa ir noteikta 105 420 latu apmērā, bet maksimālā attiecināmo izmaksu summa ir 350 000 latu. Projektus paredzēts īstenot līdz 2015.gada 31.augustam.

Projektus varēs iesniegt valsts zinātniskās institūcijas – valsts zinātniskais institūts, valsts augstskola vai valsts augstskolas zinātniskais institūts (publiska aģentūra), tos īstenojot individuāli vai partnerībā ar citu valsts zinātnisko institūciju.

Šodien pieņemto noteikumu projekts paredz, ka zinātnisko grupu var veidot šādi zinātnē nodarbinātie darbinieki: jaunie zinātnieki; doktoranti un doktora grāda pretendenti; zinātniskais personāls; zinātnes tehniskais personāls un apkalpojošais personāls; re-emigrējušie Latvijas zinātnieki; ārvalstu zinātnieki.

Projektu otrajā atlases kārtā IZM ir iekļāvusi papildu nosacījumus, kas vērsti uz efektīvāku cilvēkresursu piesaisti zinātnei: augstāku vērtējumu piešķir projektiem, kuros ir augstāks piesaistīto jauno zinātnieku īpatsvars; jaunais zinātnieks, doktorants un re-emigrējušais zinātnieks varēs būt nodarbināts ne vairāk kā vienā ESF atbalstītā projektā; zinātniskajā grupā varēs iesaistīt tādus jaunos zinātniekus, doktorantus un re-emigrējušos zinātniekus, kas nav saņēmuši atbalstu aktivitātes pirmās atlases kārtas ietvaros.

Vismaz divus gadus pēc projekta īstenošanas beigām finansējuma saņēmējam – zinātniskajam institūtam vai augstskolai – būs jānodrošina vismaz vienas darba vietas saglabāšana vienam zinātniskajā grupā piesaistītam zinātniskajam darbiniekam.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais