Valdība pēc ilgstošām diskusijām šodien atbalstīja Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu projektu, saistībā ar kuru pēdējā mēneša laikā izvērtušās asas izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa un vairāku Latvijas augstskolu pārstāvju diskusijas, tostarp izsakot ministram neuzticību.
Valdība šodien atbalstīja, ka augstskolu un koledžu novērtēšanu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) deleģēs atklātā konkursā izvēlētai institūcijai. Savukārt lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņems Augstākās izglītības padome (AIP). Lēmumu AIP pieņems, kad būs akreditēta ne mazāk kā puse no studiju virzieniem augstskolā vai koledžā, kuros augstskola vai koledža īsteno studiju programmas.
Saskaņā ar valdības atbalstītajiem noteikumiem studiju akreditācijas komisijā iekļaus vienu AIP pārstāvi, vienu Latvijas Zinātnes padomes pārstāvi, vienu Latvijas Koledžu asociācijas pārstāvi, vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi, vienu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi, vienu Latvijas Studentu apvienības pārstāvi, divus Rektoru padomes pārstāvjus, tostarp vienu valsts dibināto augstskolu pārstāvi, bet otru - privātpersonu dibināto augstskolu pārstāvi, vienu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi, trīs IZM pārstāvjus, pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas.
Plānots, ka izglītības un zinātnes ministrs apstiprinās Studiju akreditācijas komisijas personālsastāvu un iecels tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru, kā arī apstiprinās Studiju akreditācijas komisijas nolikumu. Studiju akreditācijas komisija izskatīs augstskolas vai koledžas iesniegto iesniegumu par studiju virziena akreditāciju, izveidos studiju virziena novērtēšanas komisiju un apstiprinās tās sastāvu, kā arī darba devēju un studentu novērotājus.
Studiju akreditācijas komisija pieņems lēmumu par attiecīgā studiju virziena akreditāciju, lems par izmaiņu izdarīšanu studiju virziena akreditācijas lapā, apstiprinās pilnvarotās institūcijas izstrādāto studiju virziena novērtēšanas organizatoriskā procesa metodiku. Tai būs jābūt pieejamai IZM mājaslapā internetā desmit darbdienas pirms studiju virzienu akreditācijas uzsākšanas. Iecerēts, ka komisija lems par augstskolas vai koledžas veikto izmaiņu studiju virzienā pieļaujamību pēc tam, kad augstskola vai koledža, ja tā vēlēsies veikt izmaiņas studiju virzienā, būs iesniegusi Studiju akreditācijas komisijai attiecīgu iesniegumu ar lūgumu apstiprināt izmaiņas studiju virzienā.
Komisija lems arī par gadījumiem, kad augstskola vai koledža vēlēsies slēgt kādu no studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām.
Par katru akreditēto studiju virzienu augstskolai vai koledžai būs jāsagatavo pašnovērtējuma ziņojums, kuru katru akadēmisko gadu jāaktualizē, veicot tajā nepieciešamās izmaiņas. Tāpat arī līdz katra gada 1.oktobrim augstskolai vai koledžai jāatjauno pilnvarotās institūcijas datubāzē ietveramā informācija. Pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī šajā ziņojumā veiktās izmaiņas apstiprinās augstskolas senāts vai koledžas padome līdz kārtējā akadēmiskā gada 15.janvārim. Apstiprināto pašnovērtējuma ziņojumu augstskola vai koledža iesniegs pilnvarotajā institūcijā pēc tās pieprasījuma, kā arī katru gadu ievieto augstskolas vai koledžas mājaslapā.
Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra valdības sēdē norādīja, ka, lai arī diskusijās par augstskolu akreditācijas noteikumiem, panākti daudzi kompromisi, tomēr vairāki AIP iebildumi nav ņemti vērā, proti, par noteikumu atbilstību Augstskolu likumam, par institūciju, kas veiks novērtējumu, un par finansējumu. IZM gan visus AIP pārmetumus noraidīja. Arī Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas Juridiskā departamenta pārstāvji uzsvēra, ka jaunie noteikumu atbilst Augstskolu likumā paredzētajam deleģējumam.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektors Andris Teikmanis, noteikumi pieņemti, taču Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir izrādījis izpratni par vairākiem strīdīgajiem jautājumiem, proti, saistībā ar iebildumiem par konkursa kārtībā izraudzītu institūciju, kura veiks studiju virzienu novērtēšanu, kā arī par novērtēšanas finansēšanu. Premjers norādījis, ka būtu nepieņemami, raugoties no nacionālas valsts politikas, ja Latvijai nebūtu savas augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas institūcijas. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tikšot lūgts sagatavot ziņojumu par to, kā varētu veidoties nacionāla novērtēšanas institūcija.
Pēc Teikmaņa teiktā, Dombrovskis izpratis arī augstskolu bažas par finansējumu novērtēšanas procesam, jo īpaši, ja tajā tiek iesaistīta ārvalstu institūcija, kuras izmaksas nav zināmas, turklāt Latvijas finansējums aizplūdīs uz ārvalstīm, tādēļ noteikumos esot precīzi jāatrunā, ka tās augstskolas, kas ir piedalījušās Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai", par pirmreizējo studiju virzienu izvērtēšanu nemaksās.
Tāpat noteikumu protokolā būs jāiekļauj atruna, ka AIP atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu var pieņemt tikai par reglamentētajām profesijām, kurās ir uzraudzības institūcijas un kuras var sniegt novērtējumu.
Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks uzsvēra, ka noteikumos paredzētajā studiju akreditācijas komisijā nepieciešams palielināt studentu skaitu līdz trīs cilvēkiem līdzšinējā viena vietā, samazināt IZM pārstāvju skaitu komisijā, kā arī iekļaut studiju akreditācijas komisijā nozaru ministriju pārstāvjus. Savukārt IZM uzskata, ka studentu klātbūtne augstskolu akreditācijā jaunajos noteikumos ir palielināta un stiprināta.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, taujtāts, vai jaunie noteikumi īpaši neapdraudēs reģionālās augstskolas, norādīja, ka noteikumi vērsti uz kvalitātes izvērtējumu un, ja augstākās izglītības iestādē studijas būs kvalitatīvas, noteikumi nekādas problēma nevarēs sagādāt.
IZM, balstoties uz Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultātiem, secinājusi, ka valsts nekvalitatīvām studiju programmām tērē ievērojamus valsts budžeta līdzekļus. "Jaunie akreditācijas noteikumi nepieļaus nekvalitatīvu studiju programmu finansēšanu no valsts budžeta. Valsts budžeta resursi ir jākoncentrē tajā augstskolā, kurā konkrētais studiju virzienu īsteno kvalitatīvi," uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Kā norāda IZM, par publiskajiem līdzekļiem ir veikta pirmā studiju virzienu novērtēšana, par kuru augstskolām nebūs jāmaksā. Savukārt maksa par to studiju programmu novērtēšanu, kuras netika pieteiktas novērtēšanai projekta laikā, tiks segta no augstskolas budžeta līdzekļiem. Samaksas kārtība par studiju virzienu kārtējo akreditāciju vienotā akreditācijas procesā jaunajos noteikumos netiek mainīta - augstskolas, koledžas vai augstākās izglītības programmas akreditācijas izdevumus sedz no attiecīgās augstskolas vai koledžas budžeta līdzekļiem.
Kā ziņots, Rektoru padome iepriekš iebilda pret to, ka noteikumos netiek nosaukta konkrēta institūcija, kas veiks studiju virzienu kvalitātes novērtēšanu, kā arī pret to, ka noteikumos nav iekļauta novērtēšanas metodika. Tāpat augstskolu pārstāvji iebilda pret to, ka par novērtēšanu būs jāmaksā no augstskolas budžeta, nevis valsts pasūtīs un apmaksās novērtēšanas procesu.
Jaunajai akreditācijas kārtībai bija jāstājas spējā jau no šī gada 1.septembra, taču augstākās izglītības nozares pārstāvju iebildumu dēļ par tiem mēnesi notika diskusijas.
Jaunie noteikumi attieksies uz Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētām 33 augstskolām, 25 koledžām un trijām ārvalstu augstskolu filiālēm, kā arī uz visām jaundibināmajām augstskolām un koledžām, kuras vēl nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā.